Jūrmalnieki lūdz saglabāt Bulduru un Asaru bibliotēku • IR.lv

Jūrmalnieki lūdz saglabāt Bulduru un Asaru bibliotēku

5
Bulduru bibliotēka.
Jana Veinberga

Daudzi jūrmalnieki, Bulduru un Asaru bibliotēku lasītāji ir parakstījušies, aicinot Jūrmalas domi saglabāt Asaru bibliotēku un nodrošināt Bulduru bibliotēkas darba turpināšanu esošajās telpās. Bibliotēku lasītāji lūdz Jūrmalas domi uzklausīt jūrmalnieku viedokli un ievērot savas pilsētas iedzīvotāju intereses, uzskatot domes argumentus par nepamatotiem.

Ņemot vērā, ka Jūrmalas pilsēta nav kompakta, bet stiepjas 24 km garumā, katru no Jūrmalas bibliotēkām būtībā var pielīdzināt atsevišķai pagasta vai mazpilsētas bibliotēkai, jo katra no tām apkalpo vairāk nekā tūkstoti lasītāju. Likvidējot kādu no tām, bez bibliotēkas paliek vairāki pilsētas rajoni un milzīgs daudzums iedzīvotāju. Turklāt bibliotēka 21. gadsimtā vairs nav tikai vieta, kur iegūt grāmatas lasīšanai vai uzzināt grāmatu jaunumus. 21. gadsimta bibliotēka ir kopienas un informācijas centrs, tikšanās vieta, vieta, kur var apgūt datorprasmes, iegūt palīdzību rēķinu apmaksā, iepazīties ar periodiku. Arī starptautiski tiek atzīta bibliotēku milzīgā loma ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā[1].

Publiskajā telpā jau ir izskanējuši Jūrmalas domes Kultūras nodaļas vadītājas Agneses Miltiņas un Jūrmalas Centrālās bibliotēkas direktores Māras Jēkabsones skaidrojumi, ka Bulduru bibliotēka netiekot slēgta, bet pārvietota uz Dubultiem, kur atrodas Jūrmalas Centrālā bibliotēka, kā arī argumenti, ka bibliotēkas tiekot slēgtas dārgo apkures tarifu dēļ.

Pirmkārt, ir pilnīgi skaidrs, ka Bulduru bibliotēka nevar atrasties Dubultos, jo Dubultos jau atrodas Jūrmalas Centrālā bibliotēka. Ja arī Bulduru iedzīvotāji uz turieni dosies, viņi dosies uz Jūrmalas Centrālo, nevis Bulduru bibliotēku. Līdz ar to – nav būtiski, vai uz laiku vai pavisam, bet, pārvietojot Bulduru bibliotēku ārpus Bulduriem un ārpus lasītājiem pierastās ēkas, Bulduru bibliotēka zaudēs savu gan lasītāju un regulāro apmeklētāju loku, gan ilgus gadus rūpīgi kopto tēlu un atmosfēru, un nekas no tā vairs nebūs atgūstams. Gan gados vecajiem cilvēkiem ar pārvietošanās grūtībām, gan māmiņām ar mazajiem bērniem, kas līdz šim apmeklēja Bulduru bibliotēku, diez vai būs pa spēkam doties uz Dubultiem, līdz ar to šos lasītājus Jūrmalas bibliotēkas būs jau pilnībā zaudējušas. Tātad – lai ko medijiem skaidrotu M. Jēkabsone, faktiski notiek Bulduru bibliotēkas likvidācija. Jāņem vērā arī tas, ka šobrīd Bulduru bibliotēkā notiek masveida grāmatu norakstīšana. Melnos maisos sakrautās grāmatas var vērot katrs bibliotēkas apmeklētājs.

Ja jau bibliotēku nav paredzēts likvidēt, tad kāpēc tiek norakstītas grāmatas?

Otrkārt, daudzi Bulduru bibliotēkas lasītāji atceras laiku tūlīt pēc neatkarības, kad Latvijā bija enerģētiskā krīze un bija jāpārorientē daudzas apkures sistēmas. Tajā laikā bez apkures palika arī Bulduru bibliotēka. Gan bibliotekāri, gan lasītāji telpās uzturējās mēteļos, bet bibliotēka turpināja darbu un lasītāji palika uzticīgi savai Bulduru bibliotēkai. Arī šobrīd apkures sadārdzinājuma segšanai noteikti ir rodams cits risinājums, piemēram, vienu ēkas stāvu izīrējot, otrā – atstājot Bulduru bibliotēku ar tās uzticīgajiem lasītājiem un atmosfēru.

Bulduru bibliotēkas ēka ir uzskatāma par unikālu. Tā ir viena no retajām ēkām, kas padomju laikā no jauna būvēta tieši bibliotēkas vajadzībām.

Sekojot līdzi informācijai, ka Latvijas pilsētās aktīvi tiek būvētas jaunas, skaistas, plašas bibliotēku ēkas (nav dzirdēts, ka kāda no tām tiktu likvidēta apkures tarifu dēļ). Jūrmalas pilsētas domes plāns izlikt Bulduru bibliotēku no speciāli tai projektētajām un būvētajām telpām, pārceļot uz kādu mazu istabiņu citā bibliotēkā vai citā sabiedriskā ēkā, uzskatāms par neloģisku un pret iedzīvotāju interesēm vērstu.

Pēc diviem gadiem Bulduru bibliotēkas ēka atzīmēs 50 gadu jubileju. Ja Jūrmalas iedzīvotāji tiks uzklausīti un Bulduru bibliotēka turpinās dzīvot savās mājās.

 

Autore ir jūrmalniece, rakstniece

[1] Interesanti, ka ANO augsta līmeņa politikas forumā par ilgtspējīgu attīstību brauca uzstāties tieši Jūrmalas Centrālās bibliotēkas direktore Māra Jēkabsone, kuras vadībā notiek divu bibliotēku likvidācija Jūrmalā.

Komentāri (5)

Aleksandrs Dimā 01.08.2022. 22.52

“Gan bibliotekāri, gan lasītāji telpās uzturējās mēteļos, bet bibliotēka turpināja darbu un lasītāji palika uzticīgi savai Bulduru bibliotēkai.” Tas bija toreiz. 2022. gadā, kad apkure ir, tas būtu necilvēcīgi, pretlikumīgi. Salšana nav minama kā piemērs uzticībai pret bibliotēku. Ka apkures izmaksu segšanai risinājums varētu būt viena stāva izīrēšana—jā, varbūt. Kompromiss, bet tā tiktu iegūta nauda.

0
0
Atbildēt

0

Silvija Ausma Sardiko 25.07.2022. 12.09

Tā ir īsredzīga kultūrpolitika-taupīt uz bibliotēku rēķina.Vai valstspilsētas administrācija vēlas vairot nelasošu cilvēku skaitu,mazizglītotus iedzīvotājus.Bibliotēkas ne tikai izsniedz literatūru.bet arī sniedz digitālos pakalpojumus.Bulduru bibliotēka ir arī Eiropas Savienības informācijas punkts.Kultūras dzīves vadītājiem jāieklausās jūrmalnieku viedoklī.

0
0
Atbildēt

1

    Sskaisle > Silvija Ausma Sardiko 25.07.2022. 19.31

    Es domāju, ka poltiķiem sabiedrības visparējs labums nav svarīgs.
    Luk, šobrīd klausos – https://klasika.lsm.lv/lv/raksts/mana-muzika/atgriezt-pilseta-prieku.-saruna-ar-martinu-staki.a159902/

    Viss ar, ko staķis var palielīties ir dzeramā ūdens krāns Vērmanes parkā. Patiesībā tas ir daudz, ļoti, bet – vai priekš Rīgas miljardīgā budžeta tomēr nav vairāk kā par maz?

    Padziļinoties nabadzībai – bibliotēku likvidēšana ne tikai Jūrmalā, bet visā valstī tikai pastiprina debilizētās sabiedrības daļu, kas savukārt, ir visizdevīgāk kremļa propagandistiem.

    Tad tomēr – kurp je Latvijas valsts. Kurp mūs ved politiķi

    0
    0
    Atbildēt

    2

    QAnon > Sskaisle 26.07.2022. 16.49

    LNB Barona ielā 14. likvidēšana un tās pārvešanu uz Pārdaugavu bija viens no valsts nozagšanas megaprojektiem, kur čekisti, iespējams, norāva kādus 30 – 40 miljonus. Ļaunas mēles melš, ka ūsainā Ļenka Ģemakova par stipendijas naudu iegādājusies sev Parīzē dzīvokli. Par nelielu daļu tur iztērētiem līdzekļiem varēja pāris gados visus bibliotēkas krājumus pārvest elektroniskā versijā un tie būtu pieejami katrā Latvijas mājā, katrā pašvaldībā un katrā vietējā bibliotekā, bet Barona ielas namu drīzāk izremontēt un padarīt par interešu klubu, lai nebūtu kā ar bijušo IeM ēku, kas tika uzdāvināta čekistiem. Taisni brīnums, ka Mūkusalas iela 3 Stikla kalnā vēl netika atvērts gej-klubs un kazino, kur politiķi varētu nospēlēt bandītiem sazagto.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    kolpants > Sskaisle 27.07.2022. 00.16

    Откуда такая уверенность, что именно кремлёвским пропагандистам? Вы наивно так уверены, что нет брюссельских или вашингтонских пропагандистов, которым так же невыгодно, чтобы люди не думали сами? Неужели у русделфи и латделфи российские владельцы? А как там умело акцентируют новости! На латделфи почаще акцент на России, порадовать латышского читателя. На русделфи новости с негативным оттенком про Латвию и ЕС-подогреть русского читателя. И так уже ох как много лет

    0
    0
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu