Muižu ļaudis • IR.lv

Muižu ļaudis

Uģis Niedre. Foto — Maira Dudareva
Gunita Nagle

Uzdevumu papētīt Turaidas klaušinieku māju vēsturnieks Uģis Niedre izvērtis apjomīgā pētījumā par muižu saimēm. Kāpēc tas ir tik interesanti? Tāpēc, ka daudziem no mums senčos ir muižas ļaudis. Arī Uģim Niedrem

Grāmatas nav pieņemts mērīt kilogramos, bet Uģa Niedres Pilsdrupu paēnā. Turaida. Muiža. Pagasts. Apkārtne ir neredzēti bieza grāmata (943 lappuses), tāpēc neviļus izsprūk jautājums — cik sver? Gandrīz divarpus kilogramus! Iespaidīgs pētījums par 19. gadsimta Turaidas, Lēdurgas, Siguldas un Krimuldas pusē dzīvojošajiem ļaudīm, kuru darba gaitas bija saistītas ar muižu. 

Muiža kā pētījuma epicentrs izvēlēta tāpēc, ka līdz pat 20. gadsimta sākumam muiža Latvijas teritorijā bija galvenā saimnieciski administratīvā forma. Katras muižas aramzemēs, pļavās, augļu dārzos, mežos, ūdenskrātuvēs, krogos, dažādās ražotnēs, saimniecības ēkās strādāja un dažkārt arī lustējās un vaļojās desmitiem dažādu cilvēku. Un, lai gan vēsturnieks pirms desmit gadiem sākotnēji uzņēmās papētīt tikai Turaidas klaušinieku gaitas, pētījuma vērti šķita ne tikai puiši un meitas, kas ieradās muižā klaušas pildīt. Kā dzīvoja muižas istabenes un bērnu meitas, vešerienes un ķēkšas, zirgu puiši, dārznieks, kučieris un sulainis, mežsargs un vagars, galu galā — arī muižas pārvaldnieks? Pilsdrupu paēnā ir vērienīgākais pētījums par šo jautājumu.  

«No kurienes esi cēlies?»

2010. gada septembrī vēsturnieks un etnogrāfs Niedre, kurš pirms dažiem mēnešiem bija aizgājis no darba Brīvdabas muzejā, mierīgi un rāmi Silciemā lasīja sēnes. Pēkšņi atskanēja telefonzvans no netālā Turaidas muzejrezervāta direktores Annas Jurkānes, kura aicināja strādāt viņas vadītajā muzejā. Un drīz pēc tam viņa ierosināja papētīt, kas īsti bija klaušinieki un kā viņi dzīvoja Turaidas klaušinieku mājā. 

Jurkānes kundzei vajadzēja iedomāties, ka tik drīz pētījums nebūs gatavs. Jo jau iepriekš Niedrem publicēti vairāki pētījumi, kuru pamatā bijis ierosinājums «papētīt». Arī interese par Turaidas klaušinieku mājām izvērtās desmit gadus ilgā pētījumā par dzīvi 19. gadsimtā. Vēsturniekam ar vienu faktu nepietiek, lai nonāktu pie vispārinoša secinājuma. Tik vienkārši Niedre paskaidro, kāpēc pētījis ne tikai Turaidas, bet arī vairāku citu muižu mājas. Kāpēc viņu interesēja ne tikai klaušinieki, bet arī citi muižas darbinieki un zemniekmāju ļaudis. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu