Cēsu Mākslas festivālā atklātas trīs izstādes, kas met tiltus no 20. gadsimta otrās puses uz mūsdienām un izceļ gan personiskā talanta, gan kopienas nozīmi
Došanās uz Cēsīm vasarā daudziem kļuvusi par tradīciju. Šķiet, tikai nupat noslēdzies sarunu festivāls Lampa, kad klāt jau cits — Cēsu Mākslas festivāls, kas šogad norisinās sešpadsmito reizi. Kā ierasts, tajā pārstāvēta ne tikai mūzika, skatuves, bet arī vizuālā māksla, par kuras programmu šos gadus rūpējusies tās direktore, mākslas medija Arterritory galvenā redaktore Daiga Rudzāte.
Industriālā ēkā tuvu pilsētas dzelzceļa stacijai iemājojusi viņas kopā ar Žaneti Skaruli kūrētā izstāde Zilā līča māja. Šoreiz plašais nams uzticēts tikai diviem māksliniekiem — Evitai Vasiļjevai un Kasparam Groševam, kuri gandrīz divus gadus ilgajā izstādes tapšanas procesā iesaistījuši arī domubiedrus. Viņu radošie nospiedumi saglabājušies Lagūnā — nelielā pirmajā stāvā izvietotā kioskā, no kura plūst nozīmīgu izstādes daļu veidojoši skaņu ieraksti un turpinās notikt performances.
Zilā līča māja ir atsauce uz utopisku Hardija Lediņa ainavas zīmējumu ar tādu pašu nosaukumu, un Nebijušu sajūtu restaurēšanas darbnīcas (NSRD) idejas un daudzpusīgā darbība iedvesmojusi arī izstādi kopumā. Kā atklāšanā minēja Groševs, NSRD jau sen likusi saprast, ka «lietas ir iespējams darīt savādāk, rotaļīgāk, vieglāk, absurdāk». Vienlaikus viņš uzsver mākslas spēju apvienot cilvēkus radošās komūnās — tieši tikšanās un domu apmaiņa dod enerģiju turpināt. Zilā līča mājā skulptūras, video, skaņas un gleznas mijiedarbojas gan savā starpā, gan ar telpu, savukārt uz jumta izstādīti franču mākslinieka Kamila Buzubā-Grivela radītie gaisa svārstību tvērēji.
Festivāla direktors Juris Žagars atklāšanā ieskicēja industriālās ēkas un tās teritorijas attīstības plānus — turpinot Cēsu vietu «atdzīvināšanu», kvartāls no nākamā gada pārtapšot lielā laikmetīgās mākslas centrā ar darbnīcām un rezidencēm. Savā ziņā tas šīs funkcijas pildījis arī šogad — Vasiļjevas utopiski arhitektoniskās betona struktūras veidotas, māksliniecei kopš pavasara dzīvojot un strādājot Cēsīs. Par piemiņu no izstādes mazākos sērijas Virši darbus — betonā izlietas kafijas krūzītes no benzīntanka pāri ielai — par 50 eiro iespējams arī iegādāties un pēc festivāla saņemt Rīgā, bet ieņēmumi tiks ziedoti Ukrainas cilvēkiem.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.