Izliekoties par mazliet infantilu cilvēku bez mugurkaula, jaunais režisors Jāzeps Podnieks (33) izveidojis dokumentālu filmu par raganām Latvijā, kas nesen bija skatāma kinoteātros
Toreiz Jāzeps Podnieks bija kaut kur dziļi Latgalē, kopā ar domubiedriem sava prieka pēc uzņemot filmu par kādu 90 gadus vecu kungu — dzīvespriecīgu un spriganu meža meistaru Jāni. Kāds kaimiņš, redzot viņu kāri pētīt, ieteicis: jādodas 50 kilometrus uz rietumiem, jo tur esot pamesta māja, kur dzīvojusi īsta ragana. «Viņa tikko ir nomirusi un atstājusi visus rekvizītus — maģiskus «pričendāļus» un burvju mantiņas. Ir, ko pētīt, un apkaimes cilvēkiem ir stāsti,» atminas Jāzeps.
Filma par meža meistaru palika nepabeigta, tās galvenais varonis nu devies citā saulē. Taču bija dzimusi ideja par nākamo filmu, kas gaidīja savu laiku. Un ilgi nebija jāgaida — drīz vien Jāzeps iestājās Latvijas Kultūras akadēmijā mācīties kinorežiju programmā Audiovizuālā māksla. Pirmajā kursā bija jāfilmē dokumentālā filma. «Izmantoju šo uzdevumu kā motivāciju veidot pilnmetrāžas filmu.» Gada laikā — no 2020. gada pavasara līdz 2021. gada maijam — Jāzeps apciemoja sešas sievietes, kas sevi dēvē par raganām, un šā gada maija nogalē Kino Bize pirmizrādi piedzīvoja viņa dokumentālā satīra Ragana. Jaunā režisora pilnmetrāžas debijas darbs jau pirms tam bijis skatāms interaktīvajā televīzijā un iekļauts Francijas starptautiskā avangarda kino festivāla Signes De Nuit programmā.
Izmēģinājuma trusītis
Kas ir ragana, un ko nozīmē tādai būt mūsdienās? Lai rastu atbildi uz šo jautājumu, vispirms Jāzepam bija jāatrod raganas, un tas neesot grūti. Atliek tikai internetā uziet burvju un maģijas forumus. Tur atrodama kontaktinformācija un sludinājumi par dažādiem pakalpojumiem, piemēram, lāsta uzlikšanu, atbrīvošanos no parādu piedzinējiem un mīlestības piesaistīšanu.
Interneta dzīlēs Jāzeps uzgājis arī rakstus par Latvijas spēcīgāko raganu, kas nākot no veselas raganu dinastijas. «Zvanīju un teicu — re, studentiņš filmē «doķeni» par raganām.» Apzināti tika izvēlēts handycam jeb neliela rokas kamera. «Mēs jau nācām iekšā ar kameru rokās. Bijām trīs cilvēki, nevis milzīga komanda, un jau pēc divām minūtēm ragana bija aizmirsusi, ka te ir filmētāji.»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.