Kā Latvijas drošību stiprina NATO vēsturiskie lēmumi Madrides samitā
Kremlis ir pamatīgi pārrēķinājies. «Putins domāja, ka sagraus NATO. Bet mēs esam vienotāki kā jebkad,» alianses samita noslēgumā Madridē sacīja ASV prezidents Džo Baidens. Lēmums par Somijas un Zviedrijas uzņemšanu un jaunā NATO stratēģija, kurā Krievija no agrākā partnera kļuvusi par vissvarīgāko tiešo draudu, ir fundamentāli lēmumi Eiropas drošībai. Papildus dzelžainajiem solījumiem aizsargāt «katru collu» NATO teritorijā panākta arī vienošanos par sabiedroto karaspēka klātbūtnes būtisku palielināšanu tieši austrumu flangā, tajā skaitā visās trijās Baltijas valstīs.
Kādas izmaiņas Latvijas aizsardzības spējās gaidāmas tuvākajā nākotnē?
Krievija — tiešs drauds
Jaunā stratēģiskā koncepcija ir svarīgākais Madrides samita lēmums, kas būtiski ietekmēs NATO darbību un politisko nostāju, pārliecināts Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons. «Tas nav tikai dokuments, tas faktiski ietekmē tālāko militāro plānošanu.»
Jaunajā koncepcijā ir «skaidri un skaudri» novērtēta Krievijas ietekme un agresorvalsts atzīta par pretinieku, uzsver aizsardzības ministrs Artis Pabriks (A/P). Līdzšinējā stratēģijā Krievija tika uzskatīta par partneri, un šis princips netika pārskatīts arī pēc Krimas aneksijas, bet brutālais iebrukums Ukrainā šogad ir aliansi atmodinājis.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.