Volodimirs Birjukovs. Foto no privātā arhīva
Dzīve Kijivā pēdējās dienās ir bijusi negaidīti mierīga, kopš 28. jūnija nav skanējušas trauksmes sirēnas, tātad galvaspilsētas virzienā nav lidojusi neviena raķete. Taču tieši klusums biedē iedzīvotājus un rada vēl lielāku spriedzi, stāsta žurnālists Volodimirs Birjukovs. Viņš nupat ieradies Rīgā, lai organizētu pasākumus Ukrainas atbalstam.
«Kara sākumā visi cerēja, ka beigsies nemitīgās trauksmes sirēnas, jo tās ļoti traucē dzīvot. Tad pie tām pierada, pēc mēneša daudzi sāka ignorēt un izturēties vieglprātīgi. Taču, kad pirms divām nedēļām tika izšauts ļoti daudz raķešu, kas trāpīja Kijivai, Odesai, tirdzniecības centram Kremenčukā un bija daudz upuru, viss atkal mainījās — atskanot sirēnām, cilvēki uzreiz evakuējās, visas iestādes tika slēgtas,» viņš stāsta. «Un tagad šis pēkšņais klusums, kas ir tik negaidīts un neizprotams. Neviens lāgā netic, ka Krievijai būtu beigušās raķetes. Klīst runas, ka briest kas nelāgs. Baumo par jaunu uzbrukumu Kijivai no Baltkrievijas puses. Tur robežas tuvumā pastāvīgi notiek kustība — lai arī baltkrievi saka, ka tās ir tikai mācības, tas viss ir aizdomīgi. Šobrīd noris nopietni Kijivas nocietināšanas darbi, un tas viss kopā rada lielu spriedzi sabiedrībā.»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.