Investīcijas mākslā – kāpēc un kā ieguldīt • IR.lv

Investīcijas mākslā – kāpēc un kā ieguldīt

Ilustratīvs attēls no izstādes ''Kāpēc ir grūti mīlēt?'' modernās mākslas muzejā MO. Publicitātes foto
Indra Kimmele

Investīcijas var būt ļoti daudzveidīgas, un savus privātos finanšu līdzekļus var ieguldīt arī mākslā, turklāt šādam ieguldījumam būs tāda pievienotā vērtība, kāda nebūs nevienam citam aktīvu veidam.

Pasaulē investīcijas mākslā ir populāras. Pirmais mākslas fonds izveidots pirms vairāk nekā gadsimta – 1904.gadā. Latvijā cilvēku, kas ar investīcijām mākslā nodarbojas profesionāli, pagaidām ir maz. Viņi piedalās izsolēs un veido mākslas kolekcijas, pārbaudot, kādas ir privāto investoru iespējas šajā tirgū.

Investīciju atdeve

Māksla pieder pie alternatīvajiem investīciju veidiem. Tas nozīmē, ka mākslas darbus nevar tirgot biržā, līdzīgi kā akcijas vai obligācijas. Tomēr investīcijas mākslas priekšmetos, īpaši vizuālajā mākslā, ir nozīmīga daļa no pasaules investīciju apjoma.

Aplēses liecina, ka kopējā mākslas darbu vērtība, kuros cilvēki ir ieguldījuši savus finanšu līdzekļus, ir 1,7 triljoni ASV dolāru.

Lielākā daļa investēti laikmetīgajā mākslā, otrie populārākie ir impresionistu darbi, nākamais – vecmeistaru mantojums. Ieguldījumu atdeve ir samērā neliela – laika posmā no 1985. līdz 2020.gadam peļņa no visas aktīvu klases bija 8,3%, mūsdienu mākslai – pat 11,5%, rāda Citigroup vērtējums The Global Art Market and Covid-19.

Kā norādīts jaunākajā Deloitte Tax & Consulting Luxembourgh pētījumā par investīcijām mākslā, pēdējo 10 gadu laikā mākslas nozīme un loma ieguldījumu pārvaldībā ir augusi. Vairs nav jautājuma, vai māksla ir ieguldījumu sastāvdaļa, bet gan – kā to efektīvāk iekļaut investīciju portfelī.

Tomēr nevar pieņemt, ka mākslas darbu vērtība visu laiku palielināsies un atdeve būs droša, stabila.

Atdeve no investīcijām mākslas darbos un ieguldījumiem akcijās vai nekustamajā īpašumā ir salīdzināma, taču riski ir dažādi. Mākslas darbu vērtību neietekmē finanšu tirgus svārstības, kas mainīgos apstākļos nodrošina stabilitāti. Taču šīm investīcijām raksturīgi citi riski, kas saistīti ar fizisku mākslas darbu glabāšanu un likviditāti jeb iespēju tos ātri pārdot, kā arī darbu viltojumiem. Pastāv arī risks iegādāties autoru darbus, kuru cena un vērtība tirgū nepieaug kā cerēts. Pat ļoti vērtīgiem mākslas priekšmetiem cena var kristies.

Portfeļa dažādošana

Iemesli, kādēļ investori izvēlas savam investīciju portfelim pievienot ieguldījumus mākslā, ir dažādi. Tas var būt lielisks veids, kā dažādot investīciju portfeli, vai laba aizsardzība pret inflāciju. Lai dažādotu portfeli, ir jāiegādājas nevis viens, bet vairāki mākslas darbi.

Investīcijām mākslā var būt nepieciešams diezgan liels sākuma kapitāls, taču var sākt ar jaunu, mazāk zināmu mākslinieku darbiem, kam parasti ir zemāka cena.

Šeit gan jārēķinās ar risku: vai izvēlēsieties pareizo mākslinieku, kurš nākotnē kļūs populārs un kura darbi būs pieprasīti, proti, vai ieguldījuma vērtība nākotnē pieaugs. Turklāt jāņem vērā, ka vēsturiski lielāku vērtības pieaugumu uzrāda dārgāki mākslas darbi, nevis jauno mākslinieku radītais. Tāpēc nereti ieguldīt mākslā aicina tos investorus, kam tā patiešām interesē. Pat ja cena kritīsies, viņi būs guvuši estētisku baudījumu, kādu nesniedz neviens cits ieguldījumu veids.

Šis ir ilgtermiņa ieguldījums, un laika horizonts, iespējams, jāizvēlas pat garāks nekā investīcijām finanšu tirgū – minimums ir 10 gadi, taču vēlamais termiņš ir ap 20 gadiem.

Jaunas tendences

Pēdējā laikā mākslas tirgū ir vērojama tendence, kas ļauj privātiem investoriem ieguldīt mazākas summas. Ieguldījumus mākslā nosacīti pārvērš vērtspapīros, kas nozīmē, ka iegādājaties mazu daļu no, iespējams, vairākus miljonus vērta mākslas darba. Tādēļ, līdzīgi kā ar ieguldījumiem zeltā, ne vienmēr ir jāiegādājas fizisks aktīvs, lai piedalītos tirgū.

Populārākas kļūst arī investīcijas kriptomākslā jeb digitālos mākslas darbos. Tie ir videoklipi, kolāžas, GIF, digitālās uzlīmes u.tml. Mākslas darbu var iegādāties un pārdot vairākos digitālajos tirgos, tā glabāšanu un īpašumtiesību garantiju nodrošina blokķēdes tehnoloģija.

Kā prognozē Deloitte Tax & Consulting Luxembourgh, tradicionālais mākslas tirgus ir pagrieziena punktā, pēc kura mainīsies izpratne par to, kas ir 21.gadsimta mākslas bizness.

Gados jaunākie kolekcionāri uzskata, ka tehnoloģiju progress mākslu un finanses satuvinās vēl vairāk un ietekme būs jūtama tuvāko gadu laikā.

Tomēr jāatceras, ka digitālās mākslas gadījumā tirgus vēl nav izveidojies, tādēļ riski ir augsti un ir jāievēro īpaša piesardzība. Arvien vairāk mākslas tirgu ietekmē arī ilgtspējas un ietekmes jautājumi. Uzņēmumi investē mākslas kolekcijās, lai sasniegtu savus ilgtspējas mērķus, uzņemoties rūpes par noteiktu mākslas darbu saglabāšanu. Šajā gadījumā svarīgākas ir nevis īpašuma tiesības uz mākslas darbu, bet gan par to izrādītās rūpes.

Ar ko sākt

Lai investētu mākslā, jāsāk ar izstāžu apmeklējumiem, jātiekas ar galeriju īpašniekiem, jārunā ar kolekcionāriem, kuratoriem un māksliniekiem. Pieredzes gūšanai var piedalīties mākslas gadatirgos un analizēt to rezultātus, mēģinot izdarīt secinājumus, kāpēc, piemēram, konkrēts mākslas darbs maksāja tik dārgi.

Ieteiktu sākt ar ieguldījumiem Latvijas mākslā – galerijās var iegādāties gan vecmeistaru, gan mūsdienu autoru darbus, kas finanšu ziņā būs daudz pieejamāki, nekā pasaulslavenu mākslinieku radītais. Ja rocība ir lielāka, var skatīties plašāk, jo arī pasaules mēroga mākslas tirgū investīciju iespējas ir dažādas. Noteikti rekomendētu lūgt padomu kādam mākslas pazinējam, kurš palīdzēs orientēties mākslas pasaulē un tendencēs.

Autore Indra Kimmele ir bankas Luminor individuālās apkalpošanas pārvaldes vadītāja Baltijā.

Pagaidām nav neviena komentāra

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu