Žurnāls Domuzīme, 2022, nr. 3
Es rakņājos pa rokassomiņu, meklēju ko saldu. Baznīcā ir daudz brīvu vietu, es sēžu viena pati pirmajā rindā. Biju apsēdusies otrajā, bet mācītājs pamāja, lai pārsēžos tuvāk. Viņš droši vien domāja, ka tā pieklājas.
Altārglezna aizņem visu sienu, tajā attēlota Jēzus pēdējā maltīte. Jēzus un mācekļi, kas pēdējo reizi ēd kopā, tas mirklis, pirms viens no tiem Viņu nodos. Liekas, es dzirdu Annas Lāgesenas balsi sakām, ka Jēzus acis kavējas pie Ellenas Anes baltā zārka, kas baznīcas telpā gandrīz vai mirdz. Mans ziedu pušķis ir ļoti skaists, tas nolikts uz zārka vāka.
Otrā baznīcas galā sēž kāds pašvaldības darbinieks, viņš strādā tajā nodaļā, kurā Ellena Ane aizvadīja savas pēdējās dienas. Vēl baznīcu palīdz piepildīt ērģelnieks un baznīcas apkopējs. Aiz tās sienām valda ikdienas rosme, garām brauc mašīnas, un lielajā pilsētā ļaudis steidz, kur kurais.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.