Valsts atbalsts apkures sezonas sadārdzinājuma kompensēšanai motivēs domāt par enerģijas taupīšanu
Jaunajā apkures sezonā sagaidāmais izmaksu kāpums daudzus Latvijā varētu skart ļoti smagi. Mazāk cietīs iedzīvotāji mājsaimniecībās un pašvaldībās, kas jau laikus atteikušās no fosilā kurināmā. «Mācība ir gūta, un tagad valstij jārūpējas, lai tā nebūtu tik skarba, ka daļa iedzīvotāju bankrotē,» saka bankas Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš.
Vairāk nekā 350 miljoni eiro — tik liels valsts un pašvaldību finansējums paredzēts atbalsta pasākumiem energoresursu cenu kāpuma mazināšanai nākamajā apkures sezonā. Labklājības un Ekonomikas ministrijas izstrādāto informatīvo ziņojumu Ministru kabinets atbalstīja īsi pirms Jāņiem. Atbalstu paredzēts piešķirt, sākot no šā gada oktobra.
Atšķirībā no iepriekšējiem atbalsta pasākumiem šoreiz tie būs mērķētāki. Vislielāko palīdzību varēs saņemt nabadzības riskam pakļautās iedzīvotāju grupas. To vidū ir cilvēki ar zemiem ienākumiem, seniori, invalīdi, apgādnieku zaudējušie un ģimenes, kurās aug bērns ar invaliditāti. Atbalsta klāstā ietilpst mājokļa pabalsta pieejamības paplašināšana, pabalstu piešķiršana vairāku sociālo grupu pārstāvjiem un kompensācija mājsaimniecībām par energoresursiem.
Lai arī 350 miljoni izklausās daudz, ņemot vērā problēmas mērogu, tā vērtējama kā maza summa, saka Strautiņš. Kopējais atbalsta finansējums neveido pat vienu procentu no IKP. «Krasais izejvielu cenu pieaugums ir nopietns satricinājums ekonomikai, kāds gadās reti. Dažādās valstīs atbalsts caurmērā pārsniedz vienu procentu no IKP,» viņš saka. Tas liek domāt, ka, tuvojoties vēlēšanām, šim mērķim varētu piešķirt vēl papildu finansējumu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.