Laika periodā no 2008. līdz 2017. gadam Latvijā vidējās ikgadējās augstākās izglītības finansējuma izmaiņas (reālajos skaitļos) ir bijušas otrās zemākās 33 pētīto Eiropas augstākās izglītības sistēmu ietvaros, sasniedzot gandrīz mīnus 4% atzīmi.[1] Tas nozīmē, ka gandrīz dekādi Latvijas augstākās izglītības finansējums ir samazinājies par 4% katru gadu.
Vienlaicīgi cita Austrumeiropas valsts – Polija – pie krītoša studentu skaita novirza līdzekļus vairāk nekā vidēji 2% augstākās izglītības finansējuma pieaugumam katru gadu.[2] Pat ja augstskolu finansējums reālajos skaitļos paliktu nemainīgs, tas tikai un vienīgi būtu paredzēts mūsdienu prasībām neatbilstoši šauru augstākās izglītības uzdevumu izpildei.
Tā kā ārējās iesaistītās puses sagaida būtiski plašāku augstskolu iesaisti zināšanu sabiedrības un ekonomikas vajadzību risināšanā, ir likumsakarīgi, ka rodas augsne kritikai.[3] Kā savā uzrunā Saeimai 2020. gada septembrī ir norādījis Valsts prezidents Egils Levits: “..augstskolām ir jābūt vietai, kur cilvēks var ne tikai iegūt tehniskas zināšanas un prasmes, lai kļūtu par noderīgu darbaspēku tautsaimniecībai, bet arī veidot un attīstīt savu personību, izjust domātprieku. Tāpat augstskolām ir jābūt impulsu devējām Latvijas demokrātijas un patriotisma nostiprināšanai, to redzeslokā vienmēr jābūt mūsu nacionālās kultūras – šī jēdziena visplašākajā izpratnēs – saglabāšanai un attīstībai. Latviešu valodai arī 21. gadsimtā ir jābūt zinātnes valodai. Šīs augstskolu valstiskās funkcijas reformas gaitā nedrīkst tikt pamestas novārtā.”[4]
Šā gada janvāra beigās Eiropas Komisija izdeva Eiropas Izglītības telpai aktuālu dokumentu – Eiropas Stratēģiju universitātēm.[5] Tajā tiek uzsvērts, ka ES fondu finansējums nav domāts nacionālā finansējuma aizstāšanai, bet tikai kā papildus līdzekļi pietiekamam nacionālajam finansējumam.
Šajā sakarā jāuzsver, ka Latvijā jau ilgstoši studiju vietas bāzes finansējums netiek segts pilnā tā apjomā atbilstoši 12.12.2006. MK noteikumu Nr. 994 “Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem” 2.pielikumā ietvertajai formulai. Bez akadēmiskā personāla darba samaksas un darba devēja VSAOI studiju vietas bāzes izmaksās ietilpst arī materiālu, energoresursu, ūdens un inventāra, iekārtu iegādes, modernizēšanas un daudzas citas izmaksas.
2019. gads.
Pirms stāšanās amatā analizējot augstākās izglītības sektora vajadzības un konstatējot nepieciešamās izmaiņas, deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 128. punktā tika noteikts: “Turpināsim pakāpeniski palielināt studiju vietas bāzes finansējumu.” Šī punkta izpildes vietā visu Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta valdīšanas laiku nesamērīgi lielas pūles tiks veltītas deklarācijā neierakstīta uzdevuma pildīšanai – padomju izveidei valsts augstskolās (sk. zemāk).
Neskatoties uz deklarācijā ietverto uzdevumu, studiju vietas bāzes finansējums netiek pārskatīts.
2020. gads.
Studiju vietas bāzes finansējums tiek palielināts tikai attiecībā uz pedagogu algu daļu.[6]
Studiju vietas bāzes finansējuma palielinājums nenotiek saskaņā ar spēkā esošo 12.12.2006. MK noteikumu Nr. 994 “Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem” formulu, kas paredz ikgadēju izmaksu caurskatīšanu “saskaņā ar spēkā esošajiem tarifiem attiecīgajam gadam”. Vienlaicīgi arī pati bāzes finansējuma formula ilgstoši nav pārskatīta un neparedz finansēt visu aktuālo augstskolu uzdevumu, piemēram, mijiedarbības ar sabiedrību,[7] izdevumus.
2021. gads.
Saskaņā ar Saeimas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijas priekšsēdētāja Ilmāra Dūrīša (A/P) paustajiem aprēķiniem, studiju vietas bāzes izmaksas sasniedz tikai 57% no vēlamās summas.[8]
Papildus nepietiekamam bāzes finansējumam augstskolas cieš zaudējumus, kas saistīti ar Covid-19 pandēmiju un valdības ieviestajiem ierobežojumiem. 2021. gada pirmajā pusē tiek sagatavots ziņojums ar Izglītības un zinātnes ministrijas validētiem Covid-19 augstskolu zaudējumiem. Zaudējumi netiek kompensēti, augstskolām jāpārvirza iekšējie līdzekļi.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem[9] laika periodā no 2019. gada janvāra līdz 2021. gada decembrim patēriņa cena elektroenerģijai pieaugusi par 28,5%. Elektroenerģijas cenas 2021. gada decembrī pieaugušas par 300% salīdzinājumā ar gadu iepriekš.[10]
2021./2022. gada apkures sezonā Rīgas siltuma tarifs palielinājies par 47,5%.[11]
Jau kārtējo gadu studiju vietas bāzes finansējuma palielinājums nenotiek saskaņā ar spēkā esošu 12.12.2006. MK noteikumu Nr. 994 “Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem” formulu, kas paredz ikgadēju izmaksu caurskatīšanu “saskaņā ar spēkā esošajiem tarifiem attiecīgajam gadam”.
Kariņa valdība nepilda Augstskolu likuma 77. un 78. pantu – nenodrošina augstskolas nepārtrauktai darbībai, arī dibinātāja noteikto uzdevumu veikšanai, nepieciešamos finanšu līdzekļus. Rektoru padomes aicinājums (08.11.2021. vēstule Nr. 1-23 Par energoresursu cenu kāpumu) paliek bez atbildes.
2022. gads.
No 2022. gada marta siltumtarifs Rīgā paaugstināts par 11%.[12] Nākamajā apkures sezonā siltumenerģijas tarifs varētu palielināties par teju 110%.[13] 2022. gadā vienreizēja piemaksa piešķirta akadēmiskajam personālam, taču citi būtiski un validēti ar Covid-19 pandēmiju saistīti 2020. un 2021. gadā radušies zaudējumi joprojām nav kompensēti. Investīcijas energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumos (IZM vēstule Nr. 4-2e/22/825), lai arī godprātīgi īstenotas, nesedz pēdējo vairāku gadu cenu kāpumu gāzes, siltumenerģijas un elektroenerģijas piegādes pakalpojumiem, jo konsekventi netiek caurskatīts studiju vietas bāzes finansējums saskaņā ar spēkā esošiem MK noteikumiem. No šā gada 1. maija līdz 31. decembrim ir spēkā obligātā iepirkuma komponentes likme 7,55 EUR/MWh. Šis likmes samazinājums ir terminēts laikā un beigsies jau 2022./2023. akadēmiskā gada laikā.
Šajā gadā darbu uzsāk valsts augstskolu padomes, kuru izveidei koalīcijas partijas, Izglītības ministrijas un citu ministriju ierēdniecība ir veltījusi milzīgus laika un darbaspēka resursus – diskusijās, likumprojekta izstrādē un izskatīšanā, kā arī padomju locekļu atlasē. Kopš 2019. gada vasaras ir pagājuši 3 gadi – padomes ir tikko sākušas darbu, tomēr tām nav paredzēts stabils garantēts atalgojums no valsts budžeta, finansējumu atvēlot vien īstermiņa ES fondu projektā. No kādiem resursiem augstskolas finansēs šo ekskluzīvo, vairākus miljonus vērto pārvaldības instrumentu pēc projekta noslēguma?
IZM uzdevumā KPMG šobrīd veic pētījumu par studiju vietas bāzes izmaksu aktualizāciju, taču līdzšinējā valdības attieksme pret augstākās izglītības jomu nevieš optimismu, ka pētījums varētu tikt īstenots dzīvē. Bez tam, pētījums būtu jāturpina, veicot nepieciešamā finansējuma analīzi zinātnei, jo pētniecībā balstīts augstākās izglītības piedāvājums ir viens no Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam iekļautajiem uzdevumiem.[14] Līdzšinējais valsts budžeta finansējuma pieaugums pētniecībai ir bijis niecīgs, 2022. gadā pieaugot tikai par 3,5 miljoniem eiro. Savukārt plaši daudzinātais zinātnes bāzes finansējuma pieaugums 7 600 000 eiro apmērā tika panākts, daļēji pārdalot citām zinātnes apakšprogrammām paredzētos līdzekļus.
Saskaņā ar Augstākās izglītības padomes (2021. gada 10. novembra atzinums Nr. 1.12/24) un Latvijas Zinātņu akadēmijas (2021. gada 17. novembra vēstule Nr. 1.1.- 1/149) aprēķiniem ne augstākās izglītības finansējums, ne zinātnes finansējums tā arī nav atgriezušies tajā finansējuma līmenī, kurš bija 2008. gadā. Kā uzsver AIP un LZA – augstākās izglītības finansējums 2022. gadā būs par 71 miljonu eiro mazāks nekā 2008. gadā, savukārt zinātnes finansējums būs par vairāk nekā 5 miljoniem eiro mazāks nekā 2008. gadā.
Tādējādi Latvija ir vienīgā no Eiropas Savienības dalībvalstīm, kurā augstākās izglītības finansējums nav atgriezies tajā apmērā, kādā tas bija pirms 2008. gada krīzes.
Arī salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm Latvijas finansējums sāk izskatīties katastrofāli. Ja Latvija pētniecībā un attīstībā iegulda 0,642% no IKP, tad Lietuva – 0,996% un Igaunija – 1,611%.[15]
Tas nozīmē, ka Latvija ir viena no valstīm, kas rīkojas neatbilstoši Eiropas Stratēģijai universitātēm, jo nacionālais finansējums izteikti nav pietiekams.
Vēl vairāk, ar Eiropas Stratēģiju universitātēm Eiropas Komisija uzdod dalībvalstīm attīstīt adekvātu finanšu mehānismu augstskolām. Tātad, ne tikai nacionālajam finansējumam būtu jābūt pietiekamam, bet tam arī jābūt adekvātam mūsdienu prasībām, kas tiek izvirzītas augstskolām. Arī šajā punktā K.Kariņa uzņemtais Latvijas augstākās izglītības nozares attīstības stratēģijas virziens ir pretrunā ar Eiropas Komisijas redzējumu.
Pretēji valdības daudzkārtējiem apgalvojumiem sabiedrībai finansējums, kas atbilstu izvirzītajām politiskajām ambīcijām,[16] Kariņa valdības laikā joprojām nav piešķirts.
Tuvojas vēlēšanas. Ir pagājuši vairāk kā trīs gadi, kurus varēja veltīt 2019. gada valdības deklarācijas pašizvirzīto uzdevumu izpildei. 2022.gadā “eiro izteiksmē Latvijas IKP ir par 20% lielāks nekā 2019.gada nogalē”[17]. Kā sabiedrības pārstāvji, kas ieinteresēti kvalitatīvā Latvijas augstākās izglītības piedāvājumā, esam spiesti kopsavilkt K.Kariņa komandas ministru praktiskās darbības rezultātus, secinot, ka situācija augstākās izglītības nozarē šīs valdības laikā ir pasliktinājusies.
Nominējot pārstāvjus 14 valsts augstskolu padomēs, Valsts prezidents norādīja: “Augstākā izglītība un zinātne ir galvenais valsts attīstības dzinējspēks.”[18]
Aicinām nekavējoties novirzīt papildus finansējumu augstākai izglītībai un zinātnei.
Rektoru padomes priekšsēdētāja prof. Ph.D. R. Muktupāvela
[1] EUA Public Funding Observatory Report 2019/20, February 2020, Enora Bennetot Pruvot, Thomas Estermann, Veronika Kupriyanova
[2] turpat
[3] Latvijas augstākās izglītības sistēmas raksturojums, Mārtiņš Bitāns, Latvijas Bankas ekonomists, 13.09.2017; Latvijas universitātes: kāpēc atpaliekam no Igaunijas un Lietuvas? Toms Rātfelders, TVNET, 11.02.2020
[4] Valsts prezidenta Egila Levita uzruna Saeimas 2020. gada rudens sesijas atklāšanā | Latvijas Valsts prezidenta mājaslapa (president.lv), 03.09.2020
[5] COMMUNICATION FROM THE COMMISSION TO THE EUROPEAN PARLIAMENT, THE COUNCIL, THE EUROPEAN ECONOMIC AND SOCIAL COMMITTEE AND THE COMMITTEE OF THE REGIONS on a European strategy for universities, COM(2022) 16 final, {SWD(2022) 6 final}, Strasbourg, 18.1.2022.
[6] Ministre: finansējumu akadēmiskā personāla algu celšanai var rast IZM budžetā , LSM.lv Ziņu redakcija, 12.08.2020
[7] Understanding costs of undergraduate provision in Higher Education Costing study report, on behalf of Department of Education, KPMG LLP, 2019.gada maijs
[8] Saeimas apakškomisija izstrādājusi priekšlikumus augstākās izglītības finansēšanas modelim, Laine Fedotova, 15.06.2021
[9] Centrālā statistikas pārvalde
[10] Elektroenerģijas vidējā cena janvārī bija 2,7 reizes augstāka nekā gadu iepriekš, Latvijas Avīze, 08.02.2022
[11] Rīgā vēl par 11% palielinās siltumenerģijas tarifu, Diena, 08.02.2022
[13] «Rīgas siltuma» apkures tarifs varētu pieaugt par 110%, LSM.lv Ziņu redakcija, 31.05.2022
[14] Skat. uzdevumu 2.1.3, Par Izglītības attīstības pamatnostādnēm… – Latvijas Vēstnesis (vestnesis.lv)
[15] Gross domestic spending on R&D, OECD
[16] Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 130.punkts
[17] Eksperti: tuvākie gadi Latvijas ekonomikā būs izaicinoši; algu kāpums atpaliek no cenu pieauguma, Neatkarīgā Rīta Avīze, 31.05.2022
[18] Valsts prezidents Egils Levits izvirza pārstāvjus darbam valsts augstskolu padomēs | Valsts prezidenta kanceleja (president.lv), 31.01.2022.
Pagaidām nav neviena komentāra