Kādu izglītības kvalitāti sagaidām no nenovērtētiem skolotājiem?

Kamēr noslēdzies vēl viens mācību gads un ar skolu saistītie temati līdz septembrim šķietami attālināsies no sabiedrības dienaskārtības, nesen īstenotā pētījuma “Skolotāju balss” rezultāti[1] vieš bažas par iespējām ilgtermiņā noturēt Latvijas izglītības kvalitāti vismaz esošajā līmenī. Kā norāda pasaules izglītības pētnieki, izglītības kvalitāte var būt tikai tik laba, cik labi būs skolotāji. Ar labu  skolotāju un kvalitāti saprotam ne tikai to, cik skolotājs ir gudrs un prasmīgs, bet arī to, ka viņam ir iespējas darīt savu darbu, cik skolotājs ir motivēts, novērtēts, atbalstīts, vai viņam ir nepieciešamie resursi, lai to darītu, vai ir iespējas un laiks profesionāli augt. Tomēr pedagogu trūkums Latvijā kļūst arvien redzamāks, un esošie skolotāji nereti ir pārstrādājušies un jūtas nenovērtēti. Ko vēl varam secināt par situāciju Latvijā?

Pētījuma “Skolotāju balss” rezultāti liecina, ka kopumā skolotāji Latvijā ir savas profesijas patrioti – daudzi norāda, ka tas ir viņu sapņu darbs, tomēr viņi nejūt sabiedrības novērtējumu. Skolotāji jūtas kā nepietiekama laika un darba kvalitātes ķīlnieki. 48% norāda – lai paveiktu visus darba pienākumus, kas nozīmē ne tikai būšanu klasē un mācīšanu, bet vēl virkni citu uzdevumu, viņi velta krietni vairāk kā 40 stundas nedēļā. Katrs desmitais norāda, ka darbā pavada 57 stundas vai vairāk, kas nozīmē, ka skolotāji regulāri ir pārstrādājušies. Tas noteikti samazina darba kvalitāti, taču skolotāji ir atbildīgi, un, lai kvalitatīvi paveiktu savu darbu, ir jāatņem laiks ģimenei, atpūtai, hobijiem.

Protams, šo situāciju ir pastiprinājusi arī pandēmija, bet domāju, ka tie, kuru ģimenēs ir skolotāji, pavisam noteikti nav pārsteigti par šiem datiem. Turklāt pieaugošais sabiedrības spiediens par kvalitatīvu izglītību un nepārtrauktām pārmaiņām, kā arī tas, ka atalgojuma ziņā skolotāji jau vēsturiski jūtas nenovērtēti, noved pie tā, ka katrs trešais skolotājs vienmēr vai bieži jūtas demotivēts. 27% pedagogu jūt pesimismu par nākotni skolotāju profesijā, un kopumā nedaudz vairāk kā puse skolotāju (56%) piekrīt, ka redz sevi strādājam skolā arī pēc pieciem gadiem. Tās ir ļoti satraucošas ziņas, jo, kā mēs zinām, vidējais skolotāju vecums ir 48 gadi un ļoti maz jauniešu izvēlas skolotāju profesiju. Arī tie, kuri beidz augstskolu un sāk strādā skolā, ilgi tur nepaliek.

Pozitīvs un patīkami pārsteidzošs aspekts, kas iezīmējas pētījuma datos, ir skolotāju augstais digitālo prasmju pašvērtējums, kas ir arī pandēmijas nopelns. Skolotāji atzīst, ka viņi prot, grib un izmanto tehnoloģijas mācību procesā.

Lielākā daļa jeb 88% piekrīt apgalvojumam, ka tehnoloģijas uzlabo viņu darba efektivitāti, un kā svarīgākās vajadzības tehnoloģiju nodrošinājumā skolotāji norāda visu to, kas palīdz veidot mūsdienīgu mācību procesu – datorus vai planšetdatorus skolēniem, mācību satura platformas, internetu, digitālās tāfeles u.c. Tas ir skaidrs signāls arī mums kā izglītības uzņēmumam – vairāk strādāt tieši pie mūsdienīga mācību satura un tehnoloģiju integrēšanas, kas palīdz skolotājiem un atvieglo viņu ikdienu. Dati par skolotāju digitālo pratību un gatavību izmantot tehnoloģijas kalpo kā motivācija darīt vairāk un izstrādāt mūsdienīgus un ērti lietojamus izglītības tehnoloģiju risinājumus.

Taču, lai kaut kas mainītos, mums ir jāsaprot viena fundamentāla lieta. Šodien skola nav no pārējās pasaules atrauta organizācija, un uz to attiecas tie paši pamatprincipi, proti, motivācijas sistēmas un organizācijas kultūras ieviešana, kādi tie ir citos uzņēmumos un organizācijās Latvijā un pasaulē.

Tas nozīmē – ja mēs vēlamies, lai mums ir darbinieki, kuri strādā labi un ir motivēti, mums ir jāparūpējas par viņu labbūtību un jārada tādi apstākļi, kuros viņiem ir iespēja strādāt kvalitatīvi un efektīvi.

Šobrīd skola kā darba devējs konkurē bankām, ar ražošanas un programmēšanas uzņēmumiem, jaunuzņēmumiem – tā varētu turpināt vēl ilgi. Tāpēc skolas kā mūsdienīga un darba ņēmējiem saistoša uzņēmuma veidošana ir vitāli svarīga. Otrs būtiskais aspekts ir atbilstošs finansiālais novērtējums. Tāpat ir jāīsteno pārdomātāka pārmaiņu vadība jeb organizētas pārmaiņas izglītības nozarē un atbalsts skolotājam ar mācību resursiem, ne tikai iepazīstinot ar jaunumiem, bet palīdzot tos reāli ieviest. Liela daļa skolotāju norāda, ka apmeklē daudz kursu un apmācību, bet viņiem pietrūkst laika idejas īstenot un iedzīvināt praktiski. Tieši tādēļ pārmaiņu vadības ekspertu piesaiste būtu viens no risinājumiem, lai atvieglotu un vienlaikus sekmētu pārmaiņu ieviešanu dzīvē.

Mēs ticam, ka skolotājs ir nākotnes profesija, tādēļ ar šo pētījumu vēlamies ne tikai parādīt, kādi ir nepieciešamie pārmaiņu virzieni, bet arī būt aktīvi šo pārmaiņu ieviesēji, veicinot datos balstītu lēmumu pieņemšanu. Nav šaubu, ka ikviens no mums vēlas, lai mūsu bērniem ir labi skolotāji, kuri rūpējas par jaunās paaudzes izglītošanu un kvalitatīvu zināšanu un prasmju pārnesi. Taču, lai tas varētu notikt kvalitatīvi un mūsdienīgi, mums ir jāparūpējas par atbalstu pedagogiem, gan veicinot viņu labbūtību un profesionālo izaugsmi, gan nodrošinot atbilstošus resursus. Tikai rīkojoties apsteidzoši un jau laikus apzinot skolotāju ikdienu, bažas, vajadzības un izglītības sistēmā izgaismotās problēmas, kopā varam veidot Latviju par labāko vietu, kurā mācīt un mācīties.

 

Autors ir izglītības uzņēmuma Lielvārds valdes priekšsēdētājs

[1]Pētījums “Skolotāju balss” iedibināts kā ikgadēja iniciatīva. Pētījuma dati iegūti “Edurio” platformā, aptaujājot vairāk nekā 1400 Latvijas skolotāju (izlasē ietverot gan pirmsskolas pedagogus, gan 1. līdz 12. klašu skolotājus). Pētījums aptver piecas tematiskas sadaļas: skolotāju darba ritējumu, noskaņojumu un statusu, trešo pušu atbalstu, profesionālo pilnveidi, digitālās prasmes un nodrošinājumu. Pētījuma apkopojums — https://lielvards.lv/petijums-skolotaju-balss/pdf.