Ukrainas kara balsis • IR.lv

Ukrainas kara balsis

Harkivas vidusskolniece izlaidumā pozē savā bijušajā skolā, kuru sagrāva okupanti. Foto – Scanpix
Mārtiņš Galenieks

Atsakās no ienaidnieka valodas

Dzejnieks un mūziķis Ivans Seņins. Foto – Scanpix

Kad pirmo reizi uzrakstu dzejniekam un mūziķim Ivanam Seņinam uz Harkivu krievu valodā, viņš man atbild ukrainiski. Vēlāk mēs principiāli sarakstāmies tikai angliski, viņš ir viens no daudzajiem harkiviešiem, kam Putina agresija, ko tas ironiskā kārtā pamato ar krievu cilvēku un kultūras aizstāvēšanu, ir likusi mainīt attieksmi pret dzimto valodu. Ja nu karš ir kaut ko panācis, tad vairojis patriotismu Ukrainā un pretkrievisku noskaņojumu. Un Ivans atgādina, ka tas nav sācies februārī, bet jau pirms astoņiem gadiem un 14 tūkstoši cilvēku bija gājuši bojā vēl pirms pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.

«Esmu dzimis Harkivā. Augu krievu valodā runājošā vidē. Ģimene, draugi, skola, viss pilsētā bija krieviski. Es biju mācījies ukraiņu valodu skolā, dzirdējis pa TV un dziesmās, bet es nekad nebiju tajā runājis. Viss mainījās pēc Maidana notikumiem 2014. gadā ar tiem sekojošo Krimas aneksiju un karu Donbasā. Tie bija notikumi, pēc kuriem es pa īstam sapratu, ka esmu ukrainis,» viņš saka. «Jau tad es sāku arvien vairāk novērsties no visa krieviskā. Paredzēju, ka kādā brīdī atteikšos arī no valodas. Arī kā dzejnieks un mūziķis es vairs nespēju savus darbus rakstīt krievu valodā, kā to arvien biju darījis. Pagāja četri gadi, kuru laikā pilnībā pārslēdzos uz ukraiņu valodu gan dzīvē, gan mākslā. Pa šo laiku neesmu tajā runājis un būšu jau krietni aizmirsis. Man nekad nav bijušas problēmas, kad es cilvēkiem atbildu ukrainiski. Mēs visi saprotam cits citu.»

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu