Atteikt Ukrainai ES kandidātvalsts statusu būtu morāli neattaisnojami un akli
Vasara solās būt sutīga.
Nav runa tikai par klimatu, lai gan nedēļas nogalē Spānijas dienvidos temperatūra pārsniedza 40 grādu, kas ir augstākais rādījums jūnija pirmajās nedēļās vismaz 20 gadu laikā.
Putina iekurinātais karš Ukrainā liks politiskajai un ekonomiskajai temperatūrai celties visā pasaulē. Šobrīd grūti saskatīt vēsos prātus, kuri spēs saglabāt mieru un mērķtiecību. Liekas, ka karstumā gan līderi, gan publika kļūs vienlaikus gan flegmatiskāka, gan ērcīgāka un zaudēs fokusu uz lielām lietām.
Krievijas uzbrukums Ukrainai ir eksistenciāls drauds ne tikai šai valstij, bet arī visai pasaules kārtībai, uz kuras būvēta Rietumu labklājība. Daudzi nespēj tam noticēt, taču Putins nemaz vairs necenšas slēpt savas imperiālistiskās ambīcijas. Viņa nesenais paziņojums, ka Krievijai šobrīd priekšā tādi paši darbi, kādus savulaik veica cars Pēteris I, ir tikai kārtējais apliecinājums, ka sācies karš par impērijas robežu paplašināšanu, kurš neapstāsies ar loga ciršanu un, ja vien būs iespējams, turpināsies ar Eiropas durvju uzlaušanu un uguns pielaišanu jumtam. Pirms dažām dienām «vēsturnieks» Vladimirs spriedelēja par Narvas seno slāviskumu, taču drīz jau varēs atcerēties, kā Pētera karapulki siroja pa Stokholmas arhipelāgu un kā Aleksandra I armija iesoļoja Parīzē.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.