Vēsturnieks Valdis Klišāns sarakstījis Ukrainas vēstures grāmatu — īsu ieskatu tūkstošgadē, kurā atklājas nācijas veidošanās apstākļi, kas ļauj mums labāk izprast ukraiņu cīņas sparu tagad
Mazo, Ukrainas karoga krāsās tērpto grāmatu Ievads Ukrainas vēsturē var izlasīt ātri. Tās autors ir vēsturnieks un pedagogs Valdis Klišāns. Iespējams, pedagoga prasme sarežģītas lietas izskaidrot vienkārši palīdzējusi grāmatas tapšanā, vadot lasītāju no aizvēstures laikiem līdz mūsdienu Ukrainai. Pēc izlasīšanas kļūst skaidrāks, kāpēc ukraiņi karā pret Krieviju netaisās padoties, bet 20. gadsimtā piedzīvotās nācijas traģēdijas stindzina asinis. Mutuļojošajos Pirmā un Otrā pasaules kara notikumos un personāžos autors palīdz orientēties un neapmaldīties.
Klišāns grāmatu sarakstījis ātri — pāris mēnešos, bet tam pamatā gadiem krātas zināšanas un interese par Ukrainu. Vēstures izprašanu lasītājam vieglāku padara autora dotie salīdzinājumi ar attiecīgā laikmeta norisēm Latvijā vai Baltijas teritorijā.
Kāpēc uzskatījāt, ka jāsaraksta ievads Ukrainas vēsturē?
Ideja radās nejauši. Strādāju apgādā Zvaigzne ABC. Kādudien lielākā pulciņā kopā ar apgāda vadītāju Viju Kilbloku sākām runāt par Ukrainas notikumiem. Es šo vēsturi zinu, tāpēc skaidroju dažus jautājumus. Tā dzima ideja, ka jāuztaisa grāmata ierindas cilvēkam, kas neinteresējas par vēsturi, kur nu vēl par Ukrainas vēsturi. Grāmata materializējās milzīgos ātrumos — ideja dzima martā, maija beigās grāmata jau bija nopērkama.
Vai likās, ka cilvēki ir aizmirsuši šo vēsturi? Es grāmatā atradu dažas pilnīgi jaunas lietas.
Jūs pateicāt atslēgas vārdu — aizmirsuši. Bet aizmirsuši ir tie, kas kādreiz par to ir mācījušies. Mācījušies ir tie, kas gājuši skolā padomju laikā, savukārt jaunāki neko nevarēja aizmirst, jo viņi par šīm lietām nekad nav mācījušies. Kopš 90. gadu sākuma mūsu izglītības saturā vēsture uz austrumiem no Latvijas robežām atspoguļota knapi. Tālāk par Krievijas faktoru vai Krievijas impēriju, kas ietekmējusi Latvijas vēsturi, skolu izglītības līmenī neesam skatījušies.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.