Politologs Mārtiņš Hiršs jautā — cik daudz Rietumu sabiedrības būs gatavas maksāt par savu drošību un Krievijas novājināšanu?
Aktīvā karadarbība Ukrainā sakoncentrējusies šaurā frontes posmā pie Severodoneckas, tomēr kara rezonanse Eiropā un pasaulē nemazinās. Amerika piegādā Ukrainai aizvien spēcīgākus ieročus, bet nosaka ierobežojumus to izmantošanai uzbrukumiem pret Krievijas teritoriju. Francijas prezidents Makrons atkal aicinājis «nepazemot» Krievijas prezidentu Putinu. Tas liek uzdot jautājumu — kā noskaņojums Rietumos var ietekmēt kara gaitu Ukrainā?
Ir turpina intervēt ekspertus, kas skaidro Ukrainas kara gaitu un iezīmē nākotnes scenārijus. Pirmdien runājām ar politologu Mārtiņu Hiršu, kurš specializējas drošības politikā un šobrīd pēta Krievijas dezinformācijas izplatību sociālajos tīklos.
Kā vērtējat Ukrainas militāri politisko situāciju šobrīd?
Sarežģīts jautājums. Visi cerēja, ka Ukraina strauji atgūs teritorijas Austrumukrainā, bet notiek tieši pretējais. Nav cerību, ka Krievija tiks sakauta straujā prettriecienā. Agrāk vai vēlāk konflikts iestrēgs. Ukraiņi stāsta, ka viņiem nāk bruņojums un vasarā nu tik būs, bet pašlaik nav signālu par būtiskām pārmaiņām. Krievi ir cietuši zaudējumus, bet arī ukraiņi ir cietuši zaudējumus.
Otrs ir ekonomiskais aspekts. Krievijai ekonomikā iet slikti, IKP samazināsies par 10%. Bet ir aplēses, ka Ukrainai šogad IKP samazināsies par trešdaļu, Pasaules Banka pat prognozē 45%. Tās ir katastrofālas sekas. Tad ir jautājums — vai Ukraina kā valsts šādu konfliktu var izturēt ilgāk par Krieviju?
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.