Jūnijs ieskrējies, vasara beidzot ir klāt! Ceriņu smarža vakarā, dzelteniem putekšņiem klātas peļķes pēc lietus un putnu balsis vilina prom no datora. Un, pat ielienot atpakaļ ekrānā, kārojas atvērt ko jauku. Piemēram, britu karalienes humorīgo video, kurā par godu savai platīna jubilejai viņa uz tēju pilī uzaicinājusi slaveno animācijas lāci Padingtonu. Tas kā lempis iztempj tējkannu un samīca kūkas, toties izvilina karaliskās rokassomiņas noslēpumu — ha, Elizabete tajā glabā ievārījuma maizi!
Tomēr… pat amizantais lācis atsauc atmiņā karu. Neviļus atceros, ka ukraiņu valodā viņa balsi filmā ieskaņojis Zelenskis. Tas pats Zelenskis, kurš nu apaudzis ar bārdu un ikvakara video uzrunā Ukrainas un pasaules pilsoņus. Atgādina, ka Ukrainai vajag ieročus, lai uzvarētu. Okupantu sakropļoto dzīvju skaitītājs griežas ik minūti.
Daži desmiti tūkstošu kara padzīto ukraiņu atraduši mieru pie mums Latvijā. Kā viņiem klājas, un kā spējam palīdzēt? No žurnāla vāka uz jums atkal noraugās Diāna, kura ar mazo Sofiju ieradās Rīgā marta sākumā no sabombardētās Harkivas. Vīrs Ukrainā tagad lasa vakara pasaciņas meitai telefonā. Atsūtījis Diānai video no sagrautā dzīvokļa, kur devies uzmeklēt saderināšanās gredzenus, bet nav drošs, vai atrastais sakusušais metāls ir gredzeni vai varbūt skapīša eņģes. Diānai izdevies Rīgā dabūt darbu un pēc izmisīgiem meklējumiem arī dzīvokli. Taču visiem tik labi neveicas. Skaidrs, ka palīdzība būs nepieciešama ilgāk un dāsnāk, nekā valdība līdz šim apzinājusies. Kara murgs no sprinta pārvēršas maratonā. Ukraiņiem nav izvēles. Īstenībā mums arī.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.