Mākslas muzejā Rīgas Birža skatāma starptautiski pazīstamās mākslinieces Daigas Grantiņas līdz šim lielākā personālizstāde Latvijā, kurā skulpturāli darbi mijiedarbojas ar telpu un vērotāja iztēli
Daigas Grantiņas mākslai un radošajai karjerai piemīt pasaules vēriens. Dzimusi Saldū, ieguvusi labu izglītību Hamburgā un Vīnē, māksliniece dzīvo un strādā Parīzē. Grantiņu joprojām var uzskatīt par jaunās paaudzes mākslinieci, taču viņas darbi paspējuši apceļot gandrīz visas nozīmīgākās mākslas meses. Tos novērtē mākslas kritiķi un kuratori, instalāciju materialitātes un krāsas simbiozes fotogēniskumu izmanto kultūras mīļotāji, pārpublicējot neskaitāmus attēlus sociālajos tīklos. Vienu gadu tie gozējas kādreizējā klosterī iekārtotajā galerijā GAMeC Bergāmo, citu — prestižajā New Museum Manhetenā, Palais de Tokyo vai Orsē muzejā Parīzē.
2019. gadā Daiga Grantiņa ar ekspozīciju Saules suns pārstāvēja Latviju 58. Venēcijas biennālē, un viens no tās tēlnieciskajiem elementiem — sarkans tornis — kļuvis par centrālo objektu viņas jaunākajā personālizstādē Lauka telpa Mākslas muzejā Rīgas Birža (tapusi sadarbībā ar Kim? Laikmetīgās mākslas centru), kuru kuratore Zane Onckule sauc arī par mākslinieces atgriešanos mājās.
Šeit Venēcijas palaco stila ēkas lielo zāli apdzīvo 12 mākslas darbi — pārradītas un īpaši šai izstādei tapušas pavisam jaunas lielformāta skulptūras, kas aicina pārvērtēt ar šo apzīmējumu saistītās asociācijas. Instalācijas, kurās satiekas kontrastējoši — pamatīgi un trausli, mīksti un cieti, dabīgi un sintētiski — materiāli, stabili stāv uz ģeometriskajām grīdas flīzēm, ir pieķērušies spoži nopulētajām pelēkajām kolonnām, sasaucas ar rozīgajām marmora sienām vai itin kā levitē gaisā. To atšķirīgie apjomi un daudzveidīgās formas izraisa vēlmi pieskarties, kairina redzi un sajūtas.
Darbi mainās atkarībā no aplūkošanas leņķa un attāluma. Katrs no tēlnieciskajiem elementiem ir patstāvīgs un iemieso savu ideju, kas atklājas iztēli rosinošos nosaukumos (Bergāmo putns, Līgava kvadrātā, Sarasvatī), taču vienlaikus pilnīgu izstādes pieredzējumu veido tieši to kopums un pat brīvā — fiziskā un mentālā — telpa starp tiem.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.