Nedēļas notikumi pasaulē
No aplenktās Mariupoles tērauda rūpnīcas Azovstaļ pirmdien tika evakuēti 264 Ukrainas karavīri, paziņoja Ukrainas aizsardzības ministra vietniece Hanna Maļara. Kauja par Mariupoli beigusies, okupanti pēc nedēļu ilgas bombardēšanas ieņēmuši pēdējo cietoksni. Pilsētas aizstāvji ir izpildījuši pavēli, 82 dienas piesaistījuši daudz lielākus pretinieka spēkus un tādējādi ļāvuši Ukrainas armijai pārgrupēties.
Gan Somija, gan arī Zviedrija paziņojušas, ka iesniegs iestāšanās pieteikumu NATO. Svētdien par to vienojās Somijas prezidents Sauli Nīniste un valdība. Zviedrija savu lēmumu paziņoja pirmdien. Turcija atbalstīšot Zviedrijas un Somijas iestāšanos NATO, tikai ja tās pārstās atbalstīt Kurdistānas Strādnieku partiju un atcels eksporta ierobežojumus aizsardzības sektorā. Visām 30 NATO dalībvalstīm jāpiekrīt jaunu valstu uzņemšanai aliansē. Pirmdien Krievijas prezidents Vladimirs Putins pateica, ka Krievijai nav nekādu problēmu ar Somijas un Zviedrijas pievienošanos NATO, taču militārās infrastruktūras paplašināšana noteikti izsauktu reakciju. Viņš Maskavā bija saaicinājis Kolektīvās drošības līguma organizācijas valstu vadītājus.
Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons pagājušajā nedēļā ar Somijas un Zviedrijas augstākajām amatpersonām parakstīja drošības vienošanās, kas paredz Lielbritānijas militāro palīdzību uzbrukuma gadījumā abām Ziemeļvalstīm.
Eiropas Savienības (ES) Ministru padome apstiprinājusi ceturto palīdzības paketi Ukrainai 500 miljonu eiro apjomā, kas paredzēta ieroču iepirkšanai un citām aizsardzības vajadzībām, paziņoja ES augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos Žuzeps Borels. Taču ES ārlietu ministri pirmdien nevienojās par sesto sankciju paketi pret Krieviju. Ungārija nepiekrīt Krievijas naftas embargo.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.