Apbalvošanas ceremonijā Čehijā, stāvot uz pjedestāla līdzās vienam no titulētākajiem kāpšanas sportistiem — mājiniekam Adamam Ondram un nīderlandietim Timam Reuseram, Edvards izskatās samulsis. Pirmo reizi kopā ar pārējiem uzvarētājiem vēris vaļā šampanieti, viņš atzīst. Tāpēc sanāca drusku lēnāk nekā pieredzējušajiem kolēģiem.
Tomēr pieredzes kāpšanā viņam netrūkst. Edvards trenējas lielāko daļu dzīves — kopš astoņu gadu vecuma. «Visa mana ģimene saistīta ar šo sportu.» Brālēns Rolands Ruģēns startē starptautiskās sacensībās, ir boulderinga zāles Falkors saimnieks un Edvarda treneris, ar kāpšanas sportu nodarbojusies mamma — Linda Gruzīte, kura arī trenējusi dēlu. «Viņiem abiem varu teikt ļoti lielu paldies,» saka Edvards.
Pieaugušo konkurencē Edvards startē kopš 16 gadu vecuma, taču sudraba medaļa Eiropas kausa posmā Prāgā, kur latvietis spēkojās boulderinga disciplīnā, ir līdz šim nozīmīgākais panākums. «Protams, ir arī lielāki mērķi, taču šis noteikti ir nozīmīgs sasniegums, pirmā medaļa pieaugušo konkurencē,» viņš saka, sazvanīts Itālijā, piecas dienas pēc 1. maijā notikušajām sacensībām. Jau pēc dažām dienām paredzētas nākamās. (8. maijā Briksenā notika Eiropas kausa posms, kurā Edvards ieguva 11. vietu.
«Ir jāattīsta pilnīgi viss ķermenis un jāmāk domāt stratēģiski, nevar vienkārši nostāties pie kāpšanas sienas un darīt, ko grib, ir jāizplāno, kā uzkāpt ar pēc iespējas mazāk mēģinājumiem,» Edvards stāsta, ar ko viņu saista kāpšanas sports. Viņš nekad nav pārlieku baidījies no augstuma, tomēr grūtajā kāpšanā — vienā no sarežģītākajām kāpšanas sporta disciplīnām, kā jau to vēsta nosaukums, — sanācis piedzīvot arī satraucošus brīžus. «Bērnībā baidījos mazliet, bet pārvarēju,» saka sportists.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.