Bez distances

Latvijas Nacionālās bibliotēkas šāgada nozīmīgākās izstādes saistošā veidā aicina atklāt divas kultūrtelpas, kuru idejas turpina atbalsoties mūsdienās

Dažādu izmēru burti, lielākas un pavisam šauras telpas, skaņas un gaismēnu kontrasti, asinssarkanais un piķa melnais, viļņošanās un līgošanās pavada apmeklētāju izstādē B kā baroks. Iekārtota pēc improvizēta pils anfilādes principa, tā apskatāma Latvijas Nacionālās bibliotēkas pirmajā stāvā.

Izstādes līdzautors kultūrpētnieks Deniss Hanovs baroku sauc par vienu no sarežģītākajiem laikmetiem mākslas vēsturē un atgādina, ka mūsu zināšanas par to vienmēr paliks fragmentāras, bet izstādes apmeklējumu puspajokam salīdzina ar Alises ceļojumu Aizspogulijā. «Mums reibst galva, jūtamies jocīgi, nesaprotam, kur atrodamies,» Hanovs iepazīšanās ekskursijā ieskicē noskaņu. Izstādes mērķis ir pēc iespējas pilnīgāk atklāt baroku pavadošo nedrošības, baiļu un skumju sajūtu, kas met «dīvainas, neregulāras formas tiltu starp 17. gadsimtu un mūsdienu globālo sabiedrību».

Baroks redzošākām acīm

Cik vien iespējams atsakoties no periodizācijas un citiem ierobežojumiem, autori radījuši savu baroka «ābeci», kurā iepazīstina ar laikmeta svarīgākajiem jēdzieniem un māca nolasīt raksturīgās alegorijas. Ar atšķirīgiem paņēmieniem — atjautīgi izstādītām autentiskām laikmeta liecībām un multimediāliem elementiem — izstāde stāsta par absolūtisma spožumu un postu, galma svētkiem un karu, nāvi, par teatralitāti dzīvē un uz skatuves.

Bibliotēkas grafikas kolekcija ekspozīcijā atklājas dažādās dimensijās — gan oriģinālajos iespieddarbos un gravīrās, gan daudzkārt palielinātos lielformāta un kustīgos attēlos. Apmeklētājam, kurš izstādi aicināts drīzāk piedzīvot nekā vienkārši aplūkot, ik pa laikam tiek atgādināti par tās vadmotīvu izraudzītie franču filozofa Žila Delēza vārdi: «Baroks nemitīgi krokojas.»