Okupantu skabarga

Kamēr politiķi un juristi lauza galvu, kā tiesiski gāzt «Uzvaras pieminekli», tikmēr drošībnieki brīdina par Krievijas provokācijām, bet Rīgas pašvaldība vēl nav sākusi aplēst, cik laika un naudas prasīs pieminekļa aizvākšana

Pārdēvēt? Pārveidot? Pārvietot? Nojaukt? Gan sabiedriskā doma, gan politiķu vairākums pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā nosliecies par labu pēdējam risinājumam, lai tiktu galā ar padomju režīma rēgu Pārdaugavā. Monuments, kas Rīgas pieminekļu aģentūras mājaslapā nodēvēts par simbolu «pieciem kara gadiem un uzvaras salūtam», kļuvis par redzamāko 9. maija svinību vietu Rīgā pēdējās desmitgadēs, kopš Putins šo dienu pārvērtis par Krievijas impēriskās varenības parādi. Piemineklis iepriekš izturējis gan spridzināšanu, gan mēģinājumu to novākt ar vēlētāju iniciatīvu Manabalss.lv, bet tagad ir skaidrs — līdzšinējā veidolā tas vairs nepaliks.

Tomēr ir dažādi viedokļi par juridisko risinājumu monumenta aizvākšanai. Turklāt politikas kuluāros neoficiāli dzird bažas, ka tā var izraisīt Krievijas provokācijas, tāpēc drošāk būtu nogaidīt līdz jūnijā gaidāmajam NATO samitam Madridē, kur ceram sagaidīt partneru lēmumu par papildu divīzijas izvietošanu Baltijas valstīs.

Piekabināts ar notu

Iepriekšējie priekšlikumi par pieminekļa pārveidi vai demontāžu atdūrušies pret vienu un to pašu šķērsli — līgumu par Krievijas militāro pensionāru sociālo aizsardzību. Šī 1994. gadā noslēgtā vienošanās ir daļa no līgumu paketes, kas nodrošināja Krievijas armijas izvešanu no Latvijas. Cita starpā līguma 13. pantā abas valstis uzņemas rūpēties par apbedījumiem — Latvija «nodrošina memoriālo būvju un karavīru masu apbedījuma vietu sakopšanu, labiekārtošanu un saglabāšanu», bet Krievija uzņemas kopt karā un represijās bojā gājušo latviešu apbedījumus.

Gan šobrīd, gan iepriekšējās diskusijās 2016. un 2019. gadā Ārlietu ministrija uzsvērusi — starpvalstu līgums sargā Pārdaugavas pieminekli un jebkāda tā pārveidošana vai demontāža būtu pretrunā ar to.