Noliku svarus vannasistabas stūrī, un tur šis mazais melis stāvēs tik ilgi, kamēr saņemsies man atvainoties.
«Kā es esmu noguris no šī visa…»
«No kā?»
«No visa.»
«Visa kā?»
«Šī.»
Es vēlētos būt tāds pats kā mans robots-putekļusūcējs: ietriecies ar pieri sienā, izdari secinājumus un mierīgi dodies tālāk.
Beidzot tas ir noticis! Beidzot manas vēlmes sākušas sakrist ar manām iespējām: pilnīgi neko negribu darīt un neko arī nevaru atļauties.
Ja sieva saka: «Tu tikai nenervozē!», tad, visticamāk, sākt nervozēt ir jau par vēlu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.