Maskava maijā • IR.lv

Maskava maijā

Kāda Maskavas suvernīru veikala piedāvājums. Foto — Scanpix
Pāvels Širovs Maskavā, speciāli Ir

Sīpoli par eiro kilogramā, bloķēts internets un piezemētākas 9. maija svinības — vēstule no Krievijas galvaspilsētas

Autoservisā, kur parasti mainu sezonas riepas, ir ļoti ērta klientu uzgaidāmā telpa. Mīksti dīvāni, uz galdiņiem autožurnāli, kaut arī pusgadu veci, un neiztrūkstošais televizors. Parasti telpā ir grūti atrast brīvu vietu, bet šoreiz tā gandrīz tukša. Vairums autovadītāju dod priekšroku uzgaidīt ārā, kaut gan laiks nav pavasarīgi silts un pat smidzina lietus. Vienīgais klients, kas tomēr palicis iekštelpās, uz televizoru pat nepaskatās, bet iegrimis viedtālrunī.
Televizorā rāda Rossija-1 kanāla sarunu šovu. Fonā attēls ar gaisā traucošām raķetēm, bet raidījuma vadītājs tikmēr stāsta, ka Krievijas bruņotie spēki «īsteno precīzi mērķētus triecienus pa ukraiņu nacionālistu pozīcijām».
Iespējams, tā ir tikai sakritība, bet varbūt neparastā tukšuma iemesls uzgaidāmajā telpā ir tieši televizors. Dienu iepriekš biju frizētavā un pievērsu uzmanību, ka tur televizoram bija pilnīgi izslēgta skaņa. Iespējams, arī tā ir tikai sakritība, taču varbūt frizētavas darbiniekiem ir apnicis redzēt vienas un tās pašas sejas, klausīties tos pašus tekstus.

Histērija TV
Vēlāk pārliecinos, ka šādi vērojumi nav tikai man. Bijušais kolēģis, ar kuru reiz strādāju kopā kādā redakcijā, aprīļa vidū bija nokļuvis slimnīcā un pastāstīja vērojumus no turienes — neviens no pacientiem nav skatījies palātā esošo televizoru. Saruna par to, «cik naudas ir notriekts šajā karā, nemaz nerunājot par bojāgājušajiem» un «mēs taču nezinām, vai tur patiesībā vispār ir nacisti, par kuriem mums stāsta» aizsākusies tikai vienreiz un gandrīz tūlīt pārvirzījusies uz citām tēmām — veselību, automašīnām, ēdiena receptēm.
Skaidrs, ka slimnīca šajā ziņā ir īpaša vieta. Tomēr pēdējo nedēļu laikā esmu ievērojis, ka maskavieši arī citās sadzīviskās situācijās kara tēmu savstarpējās sarunās cenšas vispār nepieminēt. Tikmēr galveno Krievijas televīzijas kanālu saturs paliek nemainīgs. Ja nu vienīgi raidījumu vadītāji un viesi kļuvuši vēl izteiksmīgāki. Tagad šķiet, ka visi nevis runā, bet kliedz un pārtrauc cits citu pusvārdā — reizēm kļūst grūti izsekot, ko kurš īsti saka. Visi sarunu šovi izklausās histēriski.
Arī ziņu programmās nav gandrīz nekādu izmaiņu. Parasti tās sākas ar Aizsardzības ministrijas pārstāvja brīfingu, kurā uzzinām par kārtējiem Krievijas armijas panākumiem — cik ukraiņu kara objektu iznīcināts, cik dronu notriekts, bet pēc tam seko oficiālā notikumu hronika. Piemēram, fragmentu no prezidenta uzrunas likumdevēju padomē 25. aprīlī nezin kāpēc rādīja vairākas dienas pēc kārtas. Pēc tam seko garš, minūtes septiņas ilgs stāstījums par to, kādu kaitējumu pret Krieviju ieviestās sankcijas rada visas pasaules ekonomikai.
Par nelielajām, tomēr joprojām notiekošajām pretkara akcijām Maskavā un citās pilsētās Krievijas televīzijas kanāli neko neziņo. Par tām uzzināt var tikai internetā, ja izmanto VPN servisu, lai apietu interneta vietņu bloķēšanu. Jau vairāk nekā mēnesi ne papīra versijā, ne internetā neiznāk Novaja gazeta. Radio Brīvība interneta vietne, tāpat krievu BBC, Deutsche Welle, Amerikas balss un pat latviešu Delfi ir nobloķēti Krievijas teritorijā. Nav iespējams piekļūt arī nevienam Ukrainas interneta medijam.

Cenu lēciens
Uz ziņu pārraides beigām negaidīti parādās reportāža no kāda Maskavas lielveikala. Kamera slīd pār pilnajiem plauktiem, un korespondents stāsta — nekāda preču deficīta nav un tas arī nav gaidāms, vienīgi pasūdzas, ka dažām precēm pazudušas cenu zīmes. Piemēram, cukuram. Video ir īsts, deficītais cukurs Maskavas veikalos tiešām ir atgriezies, bet cenu zīmes dažviet tiešām vairs nav manāmas. Aprīļa rādītāju vēl nav, bet uz marta beigām pēc oficiālajiem statistikas pārvaldes datiem cenas praktiski visām preču grupām pieaugušas par 7,6%, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, bet gada griezumā par 16,7%. Pēdējo reizi tik straujš cenu lēciens Krievijā bija novērots 1999. gada sākumā.
Statistikas datiem šajā gadījumā var ticēt. Tirgū kāds pazīstams pārdevējs slavē savu preci: «Paskat, vēl nesen bija sniegs, bet jaunie kartupeļi jau ienākušies!» Uz jautājumu par cenu viņš vainīgi pasmaida: «100 rubļi.» Pēc pašreizējā kursa tas sanāk 1,3 eiro kilogramā. Tiesa gan, arī pērnie kartupeļi nav lēti — 80 rubļi kilogramā, tātad mazliet virs eiro. Kilograms sīpolu maksā tieši eiro. Tādas cenas Maskavā agrāk neatceros manījis. Pārdevējs tikai noplāta rokas, sakot: «Bet ko tad jūs gribat, viss taču sadārdzinās!» Un tūliņ nomaina tēmu: «Varbūt gribēsiet zemenes? Azerbaidžānas, Krasnodaras, Krimas…» Visām cena gandrīz vienāda, un divreiz augstāka nekā pagājušajā gadā.
Zivju nodaļā gadās aizķeršanās. Jauns pāris bažīgi spriež, vai pietiks naudas izvēlētajām precēm. Summa sanākusi iespaidīga. Pārdevējs un rinda manā personā pacietīgi gaida. Puisis viedtālrunī pārbauda bankas konta atlikumu un saka meitenei: «Tavā kartē nepietiks naudas, maksā ar manējo.» Viņa atviegloti uzelpo, paņemot puiša karti. Pārdevēji draudzīgi pasmaida un novēl priecīgus svētkus. Uzreiz nesaprotu, par kādiem svētkiem ir runa, — tikai vēlāk attopos, ka drīz taču 9. maijs.

Negaida pat Batjku
Iespējams, arī mana aizmāršība nav nejauša. Šo modernajā Krievijā gandrīz vai pašu svarīgāko valsts svētku tuvošanās Maskavā šoreiz galīgi nav jūtama. Agrākajos gados jau kopš aprīļa beigām maskaviešus «Ar uzvaras dienu!» sveica neskaitāmi reklāmas plakāti pilsētā. Šoreiz, speciāli izbraucot pa trim galvaspilsētas maģistrālajiem prospektiem, pamanu tikai dažus — un arī tie ielikti kaut kur tālāk pie dzīvojamo māju kvartāliem. Pagaidām neredz arī jauniešus, kas pirms gada šajā laikā pie metro stacijām priecīgi dalīja Georga lentītes.
Nav paguvuši vēl saorganizēties vai apzināti nolemts šogad svinēt pieticīgāk? Oficiālā informācija vēsta, ka šogad tradicionālajā armijas parādē Sarkanajā laukumā piedalīsies 129 kaujas tehnikas vienības un 10 tūkstoši cilvēku, ieskaitot ārkārtējo situāciju ministrijas spēkus un pusaudžus no kustības Jauniešu armija. Pērn bija gandrīz 200 tehnikas vienības un 12 tūkstoši armijnieku.
Iemeslu samazinājumam iestādes neskaidro. Sociālajos tīklos klejo minējumi, ka tas saistīts ar pamatīgajiem bruņutehnikas zaudējumiem karā. Augsti viesi no ārzemēm šogad vispār nav aicināti. «Nav apaļa jubileja,» komentējis Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs. Pat Aleksandrs Lukašenko, kas pēdējos gados militāro parādi Minskā vienmēr pārcēla uz dienas vidu, lai no rīta varētu būt Sarkanajā laukumā Maskavā, šoreiz netiek gaidīts.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu