Ko darīt ar vēstuli • IR.lv

Ko darīt ar vēstuli

Ilustrācija — Elīna Skrapce
Maija Priedīte, Domuzīme

Žurnāls Domuzīme, 2022, nr. 2

Pie ledusskapja durvīm ar dzeltenas, smaidīgas sejiņas magnētu piestiprināts saraksts bez nosaukuma. Dažas rindiņas bērnišķīgā rokrakstā, to Austra pazīst — Džo rokraksts. Dažas — gandrīz kaligrāfiskā, tās droši vien rak-stījusi Līva. Sarakstā minēta «mātes — meitu» fotosesija pļavā, dzimtas sieviešu saiets ar spa un floristikas meistarklase, bērnistabas sienas gleznojums, dredi, Latgales apceļošana ar velosipēdu, filmu nakts ar popkorna jūru, burāšana līdz Roņu salai, Baikāls, Vācijas radu apciemojums + lidojums biznesa klasē, trīs sarkanas kleitas, kuras ir arī uzzīmētas, nedēļa bez interneta, vēl un vēl. Austra nojauš, ka tas ir Līvas un meiteņu pagūstamo darbu saraksts. Saprotams, viņu interesē lasīt tālāk, bet tagad ir vienkārši jāaiznes krējuma trauciņš uz pusdienu galda.

Terīnē kūp ķirbju krēmzupa, tā gatavota tikai no ieteicamiem produktiem, nevienas sastāvdaļas nav no «nedrīkst» saraksta. Līvai atsevišķā katliņā bez sāls, pārējiem — ar sāli un dzintarsieru aizdarīts. Pie galda sēž Džo, Bē un Ivars. Galds dzīvojamajā telpā ar virtuves zonu tikko piebīdīts gultas kājgalim tā, lai arī Līva justos kā pie galda. Viņa piestutēta gultā pussēdus, tik trausla starp lielajiem spilveniem. Caur ziedošo plūmju zariņiem, kas šurpceļā saplūkti grāvmalā, Austra noķer Līvas skatienu. Neviltoti sirsnīgs «paldies, Austra» klusi izskan cauri karošu šķindoņai. Džo sukā iekšā un slavē virumu, un arī saka «paldies, garda», bet Bē ir sapratusi, ka runa nav par zupu. Viņa paņem malā vāzi, lai zari neaizsegtu mammai skatu uz klātesošo sejām. Apstākļi ir neierasti, Austra apmulsusi vēro bērnus, Līvu, Ivaru un cenšas izskatīties nesasprindzināta. Diez kas nav — vienā telpā ir viņas dzīvesbiedrs, viņa bijusī sieva, kura tagad palikusi uz gultas, un abas meitas. Bē parodē Ivara skaitīto tautas dziesmu: «Silta, jauka istabiņa, / Bērza malku kurināta — / Vēl siltāka, vēl jaukāka, / Kad mātīte istabā.» Viņa sabučo mammu Mātes dienā un ķiķina, ka jāapzvana un jāapsveic arī citas mātītes mātīšu dienā. 

Pēc pusdienām Džo ievilina Austru vannasistabā, jāsapin franču bize, Austra sukā un slavē biezos, spīdīgos, zeltaini blondos matus. Tos Džo mantojusi no mammas. Ar Austras gādību tie izaudzēti gandrīz līdz viduklim. Vēl daži centimetri, un varēs nogriezt, lai salonā izgatavotu mammai parūku. Džo lūdz, vai viņas varētu divatā pabraukāt gar Gauju ar velosipēdiem. Džo ir emociju ēdāja, visu grūto, kā pēdējā laikā nav trūcis, remdē ar našķiem un nereti — pārēšanos, tādēļ Austra vienmēr atbalsta pat bērna niecīgākās fiziskās aktivitātes iniciatīvu. Turklāt šis ir laiks bērniem. Austra un Ivars ir paņēmuši atvaļinājumu un stingri noteikuši prioritātes — būt kopā ar meitenēm un viņu mammu visu laiku, cik ilgi vien vajadzēs. Izdabāt un veltīt nedalītu uzmanību. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu