Psihiatrs Māris Taube iesaka, kā pārvarēt emocijas, kuras rada Ukrainas kara šausmas
Sekojot līdzi ziņām par Krievijas karu Ukrainā, redzam bumbu sprādzienos sagrautas ēkas un mirušus cilvēkus. Jā, nežēlīgi, bet saprotam — tāds ir karš, tajā nav pasargāts neviens. Taču ziņas par izvarotiem, spīdzinātiem un pēc tam nogalinātiem cilvēkiem — pārsvarā sievietēm un bērniem — šķiet pilnīgi neaptveramas. Tās sadusmo, rada bezpalīdzību un dzen izmisumā. Ko darīt ar šīm emocijām?
«Pirms gadiem sākās karš Sīrijā, taču toreiz tas mums, eiropiešiem, šķita tāls, tāpēc nesagādāja dziļus pārdzīvojumus. Savukārt Krievijas karu pret Ukrainu uztveram daudz personiskāk,» saka psihiatrs Māris Taube, kas vada ambulatorās aprūpes centru Veldre. Emocijas saasina tas, ka apdraudējums ir tepat kaimiņos. Mums zināma ukraiņu tauta, kultūra, daudzi bijuši Ukrainā. Turklāt Baltijas valstis daudzkārt minētas kā vēl viens no potenciālajiem Krievijas mērķiem. Savu artavu dod arī tas, ka Ukrainas karu vērojam gandrīz vai tiešraidē. Un Latvijā ierodas šī kara bēgļi.
To, kā katrs cilvēks iziet cauri traumējošam periodam, nosaka divas lietas — notikuma lielums un mūsu personība, saka Taube. Šajā gadījumā nav šaubu, ka notikums ir liels un šausmīgs. Ja runā par personību, ir svarīgi, kāda bijusi mūsu audzināšana, ģimene, vai bijušas veselības un mentālas problēmas. Ja cilvēka personība ir salīdzinoši trausla, kombinācijā ar šausminošo notikumu var rasties bīstama situācija — trauksme, depresija, pašnāvības risks. «Ja cilvēks no pārdzīvojuma atkopjas aptuveni mēneša laikā, nav tik traki. Ja šis periods ieilgst, obligāti jāvēršas pēc profesionālas palīdzības,» uzsver psihiatrs.
Parasti cilvēks diezgan strauji emocionāli izdzīvo visas psiholoģijā zināmās sēru stadijas un samierinās ar situāciju. Kādas tad ir sēru stadijas? Pirmā ir noliegums. Sākotnēji neticam tam, ko rāda ziņās, cenšamies izbēgt no realitātes, piemēram, izslēdzot televizoru. Psihiatrs atzīstas, ka arī pats piedzīvojis šoku par kara sākumu, jo vēl 23. februāra vakarā abi ar dēlu diskutējuši par politisko situāciju un nosprieduši — kara noteikti nebūs.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.