Kalna galā • IR.lv

Kalna galā

Lielās dienas iešūpošana ar pušķotām šūpolēm ik gadu notiek arī Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā. Foto no Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja arhīva
Marija Leskavniece

Senajiem latviešiem Lieldienas bija priekpilni gaismas uzvaras svētki, kuros palīdzēt saulei iešūpoties uz augšu

Šūpotnes. Šūpules. Līgotnes un līgačas. Latviešu tautasdziesmās šūpolēm ir dažādi vārdi, tomēr vienots ir mērķis, ar kādu Lieldienās šūpoties jo augstāk, jo labāk, — veicināt gaismas uzvaru pār tumsu, auglību un labklājību gan mājās, gan tīrumos. «Tāpēc šūpolēm bija jādod ziedojums, kā visam, no kā gribi izlūgties sev kādu labvēlību,» saka folkloriste Zoja Heimrāte. Nedrīkstēja sēsties nepušķotās šūpolēs, turklāt, pirms šūpojās ļaudis, bija jāizšūpo kāda velte. Piemēram, krāsota oliņa. «Šūpolēm bija jāpielabinās.»

Senākās liecības par šūpošanās tradīciju Eiropā rodamas Grieķijā, kur atrasta māla figūriņa, kas attēlo sievieti šūpolēs ap 1300. gadu pirms mūsu ēras. Tomēr paradums šūpoties tieši Lieldienās nav raksturīgs daudzām tautām, un arī kristīgā baznīca uz to neaicina, pat Lietuvā šādas tradīcijas nav. Taču pavasara lielākajos svētkos šūpoles kar ne tikai Latvijā, bet arī Igaunijā.

Raganām neatstāj

Kā daudzi citi rituāli, arī šūpošanās saistāma ar vēlmi fiziski palīdzēt dabas spēkiem tuvināt sev vēlamo rezultātu, saka folkloriste Zoja Heimrāte. «Lai mēs, kas šeit dzīvojam, nodrošinātu sev jauno saules gadu — ražu, veselību, veiksmi.» Vēsturiski saules sagaidīšana un pavasara atnākšana svinēta saulgriežos — 20. vai 21. martā. Laikā, kad diena un nakts ir vienāda garuma. Arī 80. gados, kad folkloristi no jauna sāka aktīvāk praktizēt Lieldienu svinēšanu pēc senču tradīcijām, to darījuši tieši saulgriežos, jo kristīgos svētkus svinēt nemaz nedrīkstēja. «Protams, tas saistīts ar saules vienlīdzībām, kad tumsa un gaisma ir vienādas. Taču kristīgā tradīcija akumulējusi daudz no tautas tradīcijām, lai varētu pievērst cilvēkus baznīcai,» saka Zoja Heimrāte. 

Mūsdienās strikti nošķirt tradīciju izcelsmi ir grūti. No tradicionālajiem godiem tikai Jāņi saglabājušies bez kristīgās pieskaņas, saka folkloriste. Pārējie vairāk vai mazāk savijušies ar kristīgajām tradīcijām. Baznīcas svētkos ienākušas arī latviešu tautas ieražas, tādējādi vēl vairāk pastiprinot to nozīmi šeit dzīvojošajiem. «Runājot par Lieldienām, var teikt, ka tā ir jauna čaula, bet saturs ir arī pirmskristietības laika.»

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu