Spārnota ideja • IR.lv

Spārnota ideja

Modris Konovalovs. Foto no privātā arhīva
Laura Dumbere

Pirms trim gadiem Modris Konovalovs pameta apsolīto zemi Rīgu un atgriezās dzimtajā lauku ciemā, lai piepildītu sapni par savu vistu kūti. Viņam izdevies kļūt par sociālo tīklu un krāsaināko, gardāko olu leģendu

Dari, ko mīli, un mīli to, ko dari, — kārtējais spārnotais teiciens, kas mēdz krist uz nerviem cilvēkiem, kuri nestrādā gluži savu sapņu darbu. Modra Konovalova gadījumā šis padoms ir spārnots vārda tiešā nozīmē. Dzimis un audzis laukos, kopš bērnības mīlējis visu dzīvo radību, visvairāk mājputnus. Ieraugot mazos cālīšus vecmāmiņas kūtī, dvēsele ik reizi izkususi. Viņa ģimene strādāja lielā fermā, kur bija apmēram 1000 govju un 600 cūku. Tur Modris pavadīja bērnības dienas — ferma bija viņa rotaļu laukums un otrās mājas. Visi strādnieki pazina puiku, kas katram teļam dod vārdu. 

Cilvēkiem ir dažādas kaislības un aizraušanās. Vienam tā ir ceļošana vai opera, citam makšķerēšana, mode vai dārgi motocikli. Modra vājība ir mājputni. Visai neparasts guilty pleasure — sevis lutināšanas veids. 

Modrim ir 27 gadi. Viņš vairāk nekā trīs gadus attīsta savu sapņu biznesu un dzīvesveidu vārdā Modra olas. Zīmola nosaukums, protams, ir divdomīgi komisks, tieši tāpēc paliek atmiņā. Modrim svarīga bijusi parakstīšanās zem preces ar vecāku doto vārdu — personīga kvalitātes garantija. 

Zvanu Modrim un saku: «Es gribētu uzrakstīt par jūsu olām.» Abi sākam smieties. Atmiņā ataust premjerministra Krišjāņa Kariņa 2020. gada pavasarī, pirmajās Covid-19 apzīmogotajās Lieldienās, izteiktais uzsaukums tautai — paliekam mājās un sociālajos tīklos «rādām savas olas». Prātā nāk jaunlaiku anekdote par Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski: «Kāpēc Zelenskis kara sākumā nepameta Kijivu un nebrauca uz ārzemēm? Tāpēc, ka viņa dzelzs olas lidostās netiktu cauri nevienam detektoram.» Šis ir traģisks laiks, kad par karu Ukrainā neviens vairs negrib un nespēj uzmundrinoši jokot. Smaidi nodzisuši. Bet Lieldienas ar raibām oliņām nāk visos laikos, arī tumšākajos. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu