Gāzes neatkarība

Latvija līdz gada beigām plāno pārcirst Krievijas gāzes atkarību — kā to paveiks?

Vēl līdz šā gada aprīlim absolūti lielākā daļa no Latvijai nepieciešamās dabasgāzes nāca no Krievijas, taču šī atkarība drīzumā tiks pārcirsta. Valdības lēmums par to gaidāms pēc Lieldienām, taču koalīcijas partijas jau pirmdien vienojās — Latvija līdz šā gada beigām atteiksies no Krievijas gāzes piegādēm.

Termiņš pieskaņots Igaunijas lēmumam, tomēr Ekonomikas ministrijai jāizvērtē arī tūlītēja importa aizlieguma iespējas un riski. Galvenais no tiem — gāzes trūkums nākamās apkures sezonas sākumā, jo Klaipēdas sašķidrinātās gāzes terminālis kā šobrīd vienīgā Krievijas piegāžu alternatīva spēj nodrošināt tikai pusi no visa Baltijas reģiona pieprasījuma. Taču ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs pirmdien mierināja: «Nav bažu, ka gāzes varētu pietrūkt.» Jo Inčukalna krātuvē jau agrāk nekā parasti iesūknētas lielākas rezerves. Turklāt vēlā rudenī būtu jāsāk darboties otram terminālim Paldiskos — tieši tā steidzama izbūve ir atslēga, lai Baltijas valstu atteikšanās no Krievijas gāzes būtu reāli izpildāma. 

Vēl tālākā nākotnē Latvija enerģētisko neatkarību grib stiprināt ar savu sašķidrinātās gāzes termināli, par kura nepieciešamību šonedēļ politiski vienojās koalīcija, un ministrija tuvākajā laikā vērtēs investoru piedāvājumus. Tas gan varētu sākt darbu tikai pēc gada vai diviem.

Krievijas gāze vairs neienāk

Lietuva jau paziņojusi, ka ar 1. aprīli nodrošina sev nepieciešamo gāzi tikai caur Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināli, un gāze no Krievijas vairs netiek iepirkta. Arī Latvijā kopš aprīļa sākuma vairs neieplūst Krievijas gāze — tas gan notiek vairāku praktisku iemeslu dēļ. Pirmkārt, to pirkt šobrīd nav izdevīgi, jo cena ir vēsturiski augstākajā līmenī un svārstās starp 110 un 130 eiro par megavatstundu. Salīdzinājumam — pērn gāzes cena maksimumu sasniedza novembrī, uzkāpjot līdz 93 eiro, bet vēl 2020. gadā tās augstākais līmenis bija 14 eiro par megavatstundu.