Marinai Holovņovai no Mariupoles izdevās evakuēties marta vidū.
Foto no privātā arhīva
Naktī, kad sākās karš, Marina Holovņova (28) ar vilcienu no Kijivas atgriezās mājās uz Mariupoli. Ziņa par Krievijas uzbrukumu pārsteidza pusceļā. Vilcienam bija jāierodas galapunktā deviņos no rīta, bet tas tika apturēts uz vairākām stundām. Tomēr neviens no pasažieriem nevēlējās griezties atpakaļ. Patiesībā visi savā starpā sprieduši, ka Mariupole, kuras pievārtē jau astoņus gadus gruzdējis karš, ir vislabāk nocietinātā pilsēta ar visprofesionālāko garnizonu.
«Attāli sprādzieni un artilērijas zalves no frontes puses šad tad bija dzirdamas visu laiku kopš 2014. gada. Taču pilsētā bija droši,» stāsta Marina. «Tomēr šoreiz viss bija citādi, jau tajā pašā vakarā lādiņi sāka krist mikrorajonā, kurā es dzīvoju, izsita logus vairākām kāpņu telpām. Es devos uz staciju, pārlaidu tur nakti kopā ar citiem cilvēkiem. Cerējām no rīta pamest pilsētu, bet nākamajā dienā izrādījās, ka dzelzceļa līnija ir sabombardēta un vilcieni no Mariupoles vairs nekur nebrauc.»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.