Cik gara ir laba pastaiga? • IR.lv

Cik gara ir laba pastaiga?

«Soļi ir tikai skaitlis, pie kā pieķerties,» saka Kristīne Beitika. Būtiski doties pastaigās ik dienu. Foto no privātā arhīva
Marija Leskavniece

10 tūkstoši soļu ik dienu nav absolūts veselības garants, bet veiksmīgs mārketinga triks gan. Svarīgāk par soļu krāšanu ir kustēties regulāri un kāpināt ne tikai noietos kilometrus, bet arī fizisko aktivitāšu intensitāti

Mūsdienās tik populārais mērķis noiet dienā 10 tūkstošus soļus, uz ko savus nēsātājus mudina lielākā daļa viedpulksteņu un fitnesa aproču, radies pagājušā gadsimta 60. gados Japānā. Pēc 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēm vietējais pulksteņmeistars izstrādāja soļu skaitītāju, ko tā arī nosauca — par «10 tūkstošu soļu skaitītāju», izpētījusi Hārvarda Universitātes T. H. Čanas Sabiedrības veselības skolas epidemioloģijas profesore Aimina Lī (I-Min Lee). Tomēr viņas kopā ar kolēģiem veiktais pētījums pierādīja, ka ievērojamus uzlabojumus veselībai kopumā un arī iespējai nodzīvot ilgāku mūžu sniedz ikdienas pastaigas līdz 7500 soļiem, lielāks noieto soļu skaits vairs būtiskus uzlabojumus nedod. 

«Pētījumi saka, ka sākotnēji soļu skaita palielinājums līdz sešiem, astoņiem vai desmit tūkstošiem soļu, ko cilvēks var noiet komfortabli, ir liels ieguvums, jo pakāpeniski palielinām slodzes apjomu. Tomēr pēc kāda laika, kad ķermenis pie pastaigu slodzes un intensitātes ir pieradis, ir jāsaprot, ka vienkārši audzēt soļu skaitu nav tas veiksmīgākais mērķis. Lielāks ieguvums veselībai kopumā būs  nomainīt aktivitāti uz citu, piemēram, izmēģināt skriešanu, riteņbraukšanu, peldēšanu vai kombinēt spēka un aerobas nodarbības zālē,» saka centra Fizio Māja fizioterapeite Īrisa Vidauska. 

Katra minūte skaitās

«Šobrīd, kad mūsu dzīvesveids pamazām kļūst aizvien vairāk sēdošs, jebkura fiziska kustība ir ļoti svarīga ne tikai muskuļu apasiņošanai, bet arī to spēka aktivizēšanai un vielmaiņas kustināšanai,» saka fizioterapeite. Turklāt ideālā gadījumā aktivitātēm vajadzētu būt cikliskām. Pieaugušajiem tie var būt aptuveni 30—45  minūtes ilgi cikli, bet bērniem ilgāki — aptuveni stundu gari. Pat ja neizdodas doties kaut nelielā pastaigā, svarīgi vismaz pietiekami regulāri piecelties, atiet no datora un izkustēties.

Tomēr lielāko ieguvumu veselībai sniedz regulāras un ilgstošas kustības, kuru laikā pulss nedaudz paaugstinās, jeb zemas aerobas slodzes aktivitātes. Pasaules Veselības organizācija iesaka pieaugušajiem bez hroniskām slimībām šādām aktivitātēm veltīt vismaz 300 minūtes nedēļā. Kā arī 150 minūtes nodarboties ar augstākas intensitātes treniņiem. «30 minūtes 4—5 reizes nedēļā ir minimums,» saka fizioterapeite. «Katra klāt nākusī minūte būs nevis mīnuss, bet ieguvums.»

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu