Baltijas valstīs iedzīvotāji saziedojuši vismaz 43 miljonus eiro Ukrainas atbalstam, bet humānās palīdzības kravu apjomi nav precīzi aplēšami
Kopš asiņainā kara sākuma 24. februārī Latvijā pēc palīdzības vērsušies aptuveni 18 tūkstoši Ukrainas iedzīvotāju. Lai gan lielu daļu izmitina draugi un radinieki, pašvaldības jau pietuvojušās iepriekš nospraustajam uzņemšanas limitam, tāpēc valsts gatavo jaunu plānu vēl lielākam bēgļu skaitam.
Palīdzība, ko Latvija un pārējās Baltijas valstis sniedz Ukrainai, lielā mērā ir decentralizēta, tāpēc grūti pilnībā izsekot tās apjomam, tomēr Ir mēģināja to noskaidrot. Viena lieta ir droša — kaut arī iestājas kara nogurums, mūsu palīdzība Ukrainai būs nepieciešama vēl ilgi.
800 cilvēku dienā
Rīgas atbalsta centrs Ukrainas iedzīvotājiem Vecrīgā durvis ver deviņos no rīta, bet jau pusdeviņos ārā sastājusies gara rinda. Centra vadītājs Pēteris Grūbe stāsta, ka nu jau plūsma mazinājusies, bet arvien centrā ik dienu iegriežas ap 800 cilvēku. «Latvijā šis ir pirmais bēgļu centrs, kas strādā tik efektīvi,» stāsta Grūbe, kurš iepriekš vadījis bēgļu centru Muceniekos. «Šeit cilvēks var iziet cauri visai procedūrai divās dienās», kamēr parasti vīzas noformēšana vien var prasīt nedēļas. Tāpēc uz Rīgas centru brauc arī ukraiņi no citām pašvaldībām, pat no Liepājas.
Tiklīdz pieteikums vīzai vai uzturēšanās atļaujai iesniegts, ģimenes turpat var pieteikt bērnus skolā vai dārziņā, saņemt psiholoģisko un sociālo palīdzību, pieteikties pabalstiem un dzīvesvietai, saņemt ēdiena paku un konsultācijas ar dažādām atbalsta organizācijām. Padomāts arī par zupas virtuvi, rotaļu istabu bērniem un klusu lūgšanu telpu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.