Ģenerālis Ilmārs Lejiņš novērtē ukraiņu morālo pārākumu, bet brīdina, ka Krievijas spēks vēl nav izsmelts
Krievijas spēki atkāpušies no Ukrainas ziemeļiem, bet Maskava pasludinājusi jaunu mērķi — Donbasa «atbrīvošanu». Vai spēku koncentrēšana vienā frontē uzlabos Krievijas izredzes? Un cik lielā mērā karš kliedējis miglu, kas neļāva rietumniekiem pareizi novērtēt ne Putina nolūkus, ne ukraiņu spējas? Ir turpina intervēt militārās jomas speciālistus, kas izskaidro notiekošo un iezīmē nākotnes scenārijus.
Šīs pirmdienas pēcpusdienā runājām ar brigādes ģenerāli Ilmāru Lejiņu, kurš piedalījies starptautiskajā misijā Afganistānā, bijis Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes komandieris un kopš 2019. gada dien Norfolkā kā NATO Transformācijas pavēlniecības štāba priekšnieka vietnieks — atbild par NATO karavīru izglītošanu, kā arī koordinē visu NATO izcilības centru darbību.
Krievijas spēki atkāpjas no Bučas un Irpiņas, Ukrainas karogs atkal plīvo pār Čornobiļu, Sumi vairs nav ielenkti. Vai kauja par Kijivu ir uzvarēta?
Kas ir uzvara? Dažkārt uzvar, jo nezaudē. Citreiz ir fiziski jāiznīcina pretinieks, lai uzvarētu. Krievija ir pārtraukusi uzbrukumu Kijivai un no turienes izvācas. Tā ir Ukrainas uzvara, bet, vai tas ir viņu panākumu vai krievu neveiksmes dēļ, par to vēl vēsturnieki debatēs.
Cik noturīgs būs stāvoklis Ukrainas ziemeļos?
Pašreiz Krievija koncentrē galvenos spēkus austrumos no Harkivas. Militārie eksperti ir vairāk vai mazāk vienisprātis, ka tiek gatavots uzbrukums. Ir automaģistrāle no Harkivas uz Mariupoli, un tiek gatavots milzīgs uzbrukums no ziemeļiem uz dienvidiem ar visām vienībām, kas tur sakoncentrētas.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.