Galvenais kritērijs — rezultāts

Attālinātais darbs prasa papildu ieguldījumu gan no darba devējiem, gan ņēmējiem — pirmajiem jāgādā par labiem darba apstākļiem arī padoto mājās, savukārt no otriem gaida daudz lielāku patstāvību un personisko atbildību uzdevumu izpildē

Latvijas Darba likumā attālinātā darba definīcija bija jau pirms pandēmijas, taču pērn normatīvie akti papildināti, nostiprinot pienākumu darba devējam nodrošināt attālināti strādājošo ar labu darbavietu arī mājās. Darba datora piešķiršana ir ierasta lieta, bet tagad darba devējam jārūpējas arī par galdu, krēslu, apgaismojumu un darba drošību attālinātajā darbavietā. 

Informācijas tehnoloģiju un programmatūras kompānijai Accenture attālinātā darba pieredze citās valstīs krāta kopš 80. gadiem. Latvijā, Lietuvā un Igaunijā aptuveni 95% darbinieku divus gadus strādā no mājām, stāsta Accenture darba vides un nekustamā īpašuma vadītāja Baltijā Inga Zvaigzne. «Pandēmijas laikā esam iemācījušies strādāt pilnīgi digitalizētā vidē, kas ietver gan jaunu komandu izveidi, gan projektu sākšanu virtuāli. Pandēmija sekmēja tehnoloģiju izrāvienu, cilvēki iemācījās ikdienā strādāt ar jauniem rīkiem. Lai gan IT speciālistiem tas nebija nekas jauns, izrāviens tehnoloģiju izmantošanā pašlaik vērojams izglītībā, medicīnā un citās nozarēs.»

Uzņēmumā rīkotas četras aptaujas par attālināto darbu, nosakot tagadnes situāciju un nākotnes tendences. Kā atklāj Zvaigzne, darbinieki vidēji divas dienas nedēļā plāno strādāt no biroja, trīs dienas — no mājām, un līdzīga tendence vērojama starptautiskā mērogā. «Kā rāda pētījumi, tikai 5% cilvēku vēlētos strādāt no biroja, 25% vēlētos strādāt no mājām piecas dienas nedēļā, četras dienas — 21%, trīs dienas — 27%, divas dienas — 14%, vienu dienu — 8%.» 

Ar dizaineru palīdzību

Uzreiz pēc pandēmijas sākuma Accenture darbinieku aptaujā noskaidrots, ka 46% ir problēmas ar darba vides labiekārtošanu, pielāgošanu un tehnoloģisko nodrošinājumu. Tāpēc nolemts darbiniekus atbalstīt, skaidro uzņēmuma vadītāja.