Darbā pieņemšana ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā uzņēmēji var palīdzēt Ukrainas bēgļiem. Ir Nauda skaidro, ar kādām formalitātēm darba devējam jārēķinās un kā uzmeklēt potenciālos kandidātus
Būtiskākais nosacījums darba sākšanai Latvijā ir vīzas vai termiņuzturēšanās atļaujas nokārtošana. Ukrainas iedzīvotājiem, ne tikai pilsoņiem, arī citiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem, starptautiskās aizsardzības saņēmējiem un šo personu ģimenes locekļiem ir tiesības pieteikties vai nu vīzai, vai termiņuzturēšanās atļaujai.
Abus dokumentus izsniedz uz vienu gadu, tie ietver vienādu tiesību kopumu, skaidro Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sabiedrisko attiecību vadītāja Madara Puķe. Ja personai ir derīgs ceļošanas dokuments, viņa saņem ilgtermiņa vīzu, ja dokumenta nav — uzturēšanās atļauju. Gan vīza, gan termiņuzturēšanās atļauja ietver neierobežotas tiesības uz nodarbinātību Latvijā.
Šā gada 5. martā stājās spēkā Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likums, kas cita starpā paredz arī atvieglotu vīzas vai uzturēšanās atļaujas saņemšanu no kara bēgošajiem Ukrainas iedzīvotājiem, nepiemērojot Imigrācijas likuma 4. panta pirmās daļas 3. un 5. punktā ietvertās prasības par derīgas apdrošināšanas polises un pierādāmu finanšu līdzekļu nepieciešamību, kā arī neiekasējot valsts nodevu par vīzas pieprasīšanai iesniegto dokumentu izskatīšanu.
Lai atvieglotu dokumentu kārtošanu, Rīgā, Kaļķu ielā 1, iekārtots bēgļu atbalsta centrs, kurā strādā gan Nodarbinātības valsts aģentūras, gan Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes darbinieki. Tajā iespējams saņemt palīdzību ne tikai saistībā ar vīzu vai uzturēšanās atļauju un nodarbinātību, bet arī veselības aprūpi, mājokli un sociālajiem pakalpojumiem. Savukārt Kongresu namā darbojas informācijas punkts.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.