Vēsturiska runa • IR.lv

Vēsturiska runa

2
Aivars Ozoliņš

ASV prezidents Baidens Polijas galvaspilsētā pieteica karu tirānijai

Pagājušonedēļ Varšavā ASV prezidents Džo Baidens pavēstīja par fundamentālu politikas maiņu attiecībās ar Krieviju — pasludināja tās uzbrukumu Ukrainai par daļu no kara starp brīvību un tirāniju. Taču nebūs vienkārši īstenot šo vēsturisko politikas pavērsienu. Rietumos arvien ir spēcīga inerces domāšana, ka Krievija, saprotams, ir īpaša un pat briesmīga, tomēr ar to kaut kā jāsadzīvo.

Putina «trīs dienu karš», kuram bija jābeidzas 26. februārī ar uzvaras parādi Kijivā, kļūst arvien nežēlīgāks. Viņam vairs nav cerību uzvarēt tā, kā bija plānojis. Un signāli no Maskavas par gatavību sarunām un «kompromisiem» liek minēt, ka Kremlis meklē iespējas atrast citādu «uzvaru», piemēram, Krievija paturētu Krimu un Donbasu, bet ukraiņi pat drīkstētu stāties Eiropas Savienībā, tikai NATO gan ne. Kādēļ tad vajadzēja iebrukt? Neprasiet paranoidālajam diktatoram loģiku. Putinam derētu jebkāda «izeja no situācijas», kurā viņš turpinātu valdīt Krievijā.

Ukrainas ģeopolitiskā virziena izvēle ir tikai un vienīgi ukraiņu pašu darīšana. Runāt par to ar Putinu pašlaik būtu tas pats, kas runāt ar Hitleru par okupēto valstu nākotni, kad Otrā pasaules kara gaita sāka vērsties viņam par sliktu.

Baidens par šo taustīšanos varētu teikt kā preses konferencēs pēc Eiropas brauciena, ka viņam ir vienalga, ko domā un grib Putins. Bet karš pret autokrātiju un Krievijas impēriju ir daudz plašāks nekā tikai pret konkrēto Krievijas valdnieku.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu