Latvijas Literatūras gada balvai nominācijā Debija izvirzīts juristes un rakstnieces Dženas Andersones stāstu krājums Dadži. Viņa jau uzrakstījusi desmit stāstus jaunam krājumam, kas iznāks gada beigās
Džena Andersone pārsteidz ar skarbumu. Viņas stāsti sagūsta prātu un nelaiž vaļā. Šo sajūtu rada rakstnieces spēja katru stāstu izstāstīt tā, it kā būtu to piedzīvojusi uz savas ādas.
Džena tic, ka ikviens cilvēks piedzimst labs, ar baltu dzīvības staru. Jautājums — cik lielā mērā viņš ļauj dzīves uzslāņojumam šo staru lauzt? «No ļaunuma jāsargās, tas var viegli ienākt cilvēkā,» saka Džena. Sevī saglabāt labo rakstniecei palīdz arī ticība Dievam. Bet laikā, kad kara dēļ domas tiecas tikai pie ziņu jaunumiem, — grāmatu lasīšana un mūzika. Piemēram, Bahs. Un vēl Džena mērķtiecīgi raksta — katru dienu pēc darba.
Katru Dadžu stāstu iespējams uztvert kā vēstījumu par ļaunumu. Jūs tiem esat piešķīrusi arī smeldzi, iespēju palūkoties it kā no otras puses. To darījāt apzināti?
Esmu empātisks cilvēks un varu iejusties otra cilvēka ādā. Izprotu, kā viņš jūtas gan psiholoģiski, gan fiziski, pat ja skaļi nepasaka, kas viņā notiek. Manuprāt, rakstot par šādiem cilvēkiem, būtiski ne tikai dokumentēt darbību, bet arī iekšējo izjūtu. Man ir svarīgi, lai par šiem cilvēkiem dzird. Un, ja viņi paši nevar skaidri un artikulēti par sevi pastāstīt, tad vismaz šādā veidā varu parādīt viņu pasauli.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.