«Kāpēc šāva uz mums, nevis uz kādu militāru objektu?» jautā kara smagi izpostītās Harkivas iedzīvotāja Diāna ar meitiņu Sofiju. Viņas pieņēmušas bērnības draudzenes Olgas piedāvājumu rast drošību Rīgā, kamēr tētis un slimā vecmāmiņa palikuši Ukrainā
Diānu Svežencevu (31) un meitu Sofiju Ševčenko (3) otrdien satieku cilvēku pūlī Rīgas atbalsta centrā Ukrainas iedzīvotājiem. Viņas Kongresu namā pacietīgi rindā nogaidījušas gandrīz četras stundas, lai tiktu līdz pirmajam postenim, kur bēgļus identificē robežsardze. Pēc tam Sofija varēs braukt gulēt diendusu. Mamma vēl paliks, lai uzzinātu par iespējām meitai apmeklēt bērnudārzu, bet viņai pašai — strādāt, kā arī saņemt sociālo palīdzību.
Ir pagājušas tikai nedaudz vairāk nekā 24 stundas, kopš abas no Polijas robežas ieradās Latvijā.
Viņām uzreiz bija, kur palikt. Rīgā dzīvo Diānas klasesbiedrene un tuva draudzene Olga Ganiuka, kuras meitiņa Amēlija ir gadu jaunāka par Sofiju. Jauniešu apmaiņas programmā iepazinusies ar latvieti Mārtiņu Sosti, ukrainiete Olga apprecējās un uz Latviju pārcēlās jau 2014. gadā. Abi ar Mārtiņu Kijivā vēl paspējuši vērot Maidana sākumu. Samilstot jaunam militārajam konfliktam, viņi aicināja šurp ne tikai Olgas mammu un māsu ar 14 gadus veco dēlu, bet arī Diānas ģimeni.
Viņu trīsistabu dzīvoklī Purvciemā pašlaik vietas pietiekot visiem. Mārtiņš secina, ka negaidot kļuvis par ļoti lielas ģimenes galvu. «Redziet, tas mani šokēja visvairāk,» vīrietis rāda, kad Diāna sāk Kongresu namā ģērbt meitiņu, lai nodotu Mārtiņam vešanai diendusā. Bērna jaciņas oderei piediegts balts auduma kvadrātiņš ar Sofijas vārdu, uzvārdu, pilsētu, no kuras viņa nākusi. Un trim telefona numuriem. Mamma, tante, tētis.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.