Pietiks dziedāt svešu dziesmu! • IR.lv

Pietiks dziedāt svešu dziesmu!

7
Auto piekrauts ar tanku apturēšanai domātām barjerām Kijevas centrā 1.martā. Foto: REUTERS/Scanpix/LETA
Māra Poļakova, tulkotāja

Krievija uzbrūk Ukrainai, taču Latvijas ziņās joprojām skan uzbrucēju, “krievu pasaules” atjaunotāju balss: Ukrainas galvaspilsēta joprojām tiek dēvēta par Kijevu, lielākās pilsētas – par Ļvovu un Harkovu, arī citām pilsētām latviešu valodā palikuši rusificētie nosaukumi. Aicinām Valsts valodas centru pārskatīt savus ieteikumus!

Ukrainas pilsētu nosaukumi latviešu valodā ienākuši laika posmā, kad gan Ukraina, gan Latvija – protams, arī citas tautas, par kurām šobrīd nedzirdam kara ziņās, – bija paverdzinātas Krievijas impērijai, kas tās apzināti pārkrievoja. 1720. gadā ar imperatora pavēli tika aizliegts drukāt un ievest grāmatas ukraiņu valodā; tika slēgtas ukraiņu skolas, Petro Mohilas dibinātajā Kijevas akadēmijā aizliegts studēt ukraiņu valodā, 1780. gadā tika nodedzināta 150 gadus krātā akadēmijas bibliotēka – viena no lielākajām impērijā; 1789. gadā imperatore personiski piedalās “Salīdzinošo visu valodu saraksta” (Порівняльний словник усіх мов) izstrādē, kurā ukraiņu valoda tiek pasludināta par poļu ietekmē izķēmotu krievu valodu. Tas pats turpinājās 19. gadsimtā – tika aizliegti ukraiņu rakstnieku darbi, netika ļauts reģistrēt bērnus ar ukraiņu vārdiem utt. No 1900. gada cenzūra tekstos svītroja tādus vārdus kā “kozaks”, “Ukraina”, “ukraiņu”, “Zaporižja” un citus; 1910. tika slēgtas visas ukraiņu biedrības, izdevniecības u. tml.; 1914. gadā – aizliegta ukraiņu prese, u. t. jpr. Kad Ukraina nokļuva PSRS sastāvā, sākās sistemātiska cīņa pret “ukrainizāciju” – slēgtas skolas, vajāti un nobendēti rakstnieki, pat no ukraiņu alfabēta tika iznīdēts burts ґ.

Būtu pēdējais laiks apzināties Krievijas koloniālās politikas ietekmi uz mums – dēvējot Ukrainas galvaspilsētu par “Kijevu”, mēs savā valodā stāvam kolonizatora, okupanta un iebrucēja pusē.

Ukraiņi šobrīd cīnās par Kijivu, kuru apšauda tie, kuri to vienmēr sauks tikai par “Kijevu”. Jāņem vērā, ka “Kijiva” ir nevis “tuvāk oriģinālajai izrunai”, kā mēdz apgalvot (sk. Andreja Veisberga interviju žurnālam Ieva, 2017.06.07), bet gan šā vārda nominatīva forma ukraiņu valodā. Skaņu mija, patskaņiem [o] un [e] slēgtās zilbēs pārtopot par [i], ir ļoti sena, no visām slāvu valodām tikai ukraiņu valodai raksturīga īpatnība, kas saglabājusies arī citos pilsētu nosaukumos: Ļviva, Harkiva, Mikolajiva, Čerņihiva. Brīdī, kad ukraiņi ar savām asinīm aizstāv šīs pilsētas, aicinām Valsts valodas centru steigšus mainīt ieteikumus!

 

Atklāto vēstuli parakstījuši vairāk nekā 150 valodnieku un tulkotāju

Komentāri (7)

QAnon 02.03.2022. 12.30

Mans čoms, Buhāras žīds, kurš tikai pirms 7 gadiem no Dušanbe bija ieradies Latvijā, astoņdesmito gadu pirmā pusē, kad nepūta vēl nekādas neatkarības vēsmas, vienmēr centās runāt latviski, bet, pats galvenais, bija iemācījies Rīgas ielu pirmskara nosaukumus, kurus arī izmantoja, kas pat man, nacistam, bija dīvaini, jo tos gandrīz vairs cilvēki nelietoja.
Ir cūcība, ka Gruzijas teritoriju, uz kuru pāri Kaukāza grēdai no bada un krievu bajāru: sadistu un sodomītu, varmācības, bija aizmukuši osetīni un kur humānie gruzīni tām nepateicīgām cūkām iedeva maizi un pajumti, Samačablo, oficiāli turpina saukt osetīnu padauzas un nezināma klaidoņa atvases, Staļina, izdomātā nosaukumā par Dienvidosetiju.

+1
0
Atbildēt

0

J.Biotops 03.03.2022. 10.07

Par ukrainisko “i” vietvārdos aizdomājos jau sen, laikam pat pirms pirmā kara, bet tik vecus ieradumus mainīt neizdodas. Pagaidām samierinos, jo citu valodu vārdus latviski transformējam pat vairāk. Tomēr šis gadījums īpašs – lietojam iebrucēja valodu, tātad – vismaz jācenšas.
Mazliet blakus tēma – ukraiņu apzīmējums austrumu kaimiņam “moskaļi” ir vēsturiski precīzāks, nevis apvainojošs. Tomēr diez vai tāpēc nelietosim latviski vārdu “krievi”, kaut gan pat viņu pašu etnogrāfi ieminās, ka kriviči varētu būt bijuši balti, nevis slāvi.

0
0
Atbildēt

1

    kolpants > J.Biotops 03.03.2022. 19.21

    Ну а почему бы нет, в виде поддержки украинцам, в латышском не поменять на “москали”. И если, как сказала Элерте, мы должны чувствовать моральную вину и извиниться за оккупацию, почему бы не нагрузить в довесок еще и требованием принять “москаля” и извиниться покаяться за Путина? Так сказать, убедительно показать место.

    0
    0
    Atbildēt

    0

Sskaisle 02.03.2022. 11.36

Kā korumpanti drāzīs cilvēku prātus.
Vispirms levits izkārtoja, ka dažas partijas nu saglabās varu uz mūžīgiem laikiem par mūsu naudu dzīvojot un par to levitam izkārtos, ka cilvēki vairs nedrīkstēs zināt patiesību, bet ja spītēsies un tomēr prasīs, tad uz 5 gadiem liks cietumā

Nu nu nu …

Bez naida – par karu?
Ko naida runas kriminalizācija var nodarīt demokrātijai un vārda brīvībai? To, ka ikvienu atšķirīgu viedokli un ikvienu domu, kas atšķiras no vispārpieņemtās, varēs pasludināt par noziedzīgu un vajāt jebkurā Eiropas valstī. Atšķirīgs viedoklis, kas varas iestāžu ieskatā ir naidīgs, būs pielīdzināms tādiem smagiem noziegumiem kā terorisms, cilvēku tirdzniecība, bērnu seksuāla izmantošana, nelegāla narkotiku un ieroču aprite. Galvenais pamats naida runas kriminalizācijai ir konservatīvās sabiedrības kritiskā attieksme pret LGBT ideoloģijas izplatību, kā arī musulmaņu migrantu invāziju Eiropā. Kā šāda direktīva ietekmēs runas brīvību kontekstā ar citiem procesiem un notikumiem Eiropas sabiedrībā, piemēram, Krievijas iebrukumu Ukrainā, nav skaidrs. Vērsties taču varēs pret naida runu abās frontes pusēs. Prakse to rādīs – ne velti Valsts policija jau izziņojusi, ka veido speciālu interneta policijas nodaļu, kas filtrēs indivīdu komunikāciju virtuālajā vidē un nepieciešamības gadījumā vērsīsies pret naida runas paudējiem. Bet kas īsti ir naida runa? Jebkas. Jebkādi izteikumi par jebko, un par jebko varēs vajāt ikvienu politiķi, žurnālistu, mākslinieku. Ikvienu Eiropas Savienības iedzīvotāju. To pieļauj Eiropas Padomes akceptētā definīcija: “Naida runa pārklāj visas izteiksmes formas, kas izplata, mudina, veicina vai attaisno rasistisku naidu, ksenofobiju, antisemītismu vai citas naida formas, kas balstītas uz neiecietību, iekļaujot: neiecietību, kas nāk no agresīva nacionālisma, etnocentrisma, diskriminācijas un naida pret minoritātēm, migrantiem un ārvalstu izcelsmes cilvēkiem.”

Vien jāatgādina, ka Ukrainā šobrīd lielā skaitā ir iebrukuši “ārvalstu izcelsmes cilvēki” un tikai agresīvs nacionālisms, naids pret okupantiem un neizsmeļama dzimtenes mīlestība vēl sargā šo valsti no iznīcības.

0
-1
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu