Saprotamu iemeslu dēļ valsts pēdējos gados pievērsusies vienas slimības draudiem, tādēļ tagad ar lielāku sparu jāpievēršas citām slimībām. Tieši šāda rīcība ir vērojama Eiropas Savienības (ES) valstīs – pērn rudenī ES izveidojies pacientu, mediķu, ražotāju un citu ieinteresēto pušu tīkls, kas izvirzījis mērķi – sirds un asinsvadu jeb kardiovaskulāro slimību (KVS) skaita samazināšanai un šo pacientu dzīvildzes palielināšanai jābūt visas Eiropas prioritātei. Arī Eiropas Komisija sākusi darbu pie Ceļa kartes izstrādāšanas, nav grūti iztēloties, ka visu dalībvalstu veselības ministrijas tiks aktīvi iesaistītas. Arī šā iemesla dēļ mums Latvijā jāizvirza kardiovaskulārās saslimstības mazināšana kā lielāka prioritāte nekā līdz šim.
KVS ir visbiežākais nāves cēlonis ne tikai Latvijā, bet arī citviet pasaulē. Latvijā ik gadu šo slimību dēļ mēs zaudējam ap 15 000 cilvēku, un katra otrā nāve bijusi novēršama. Lai arī precīzi statistikas dati par pagājušo gadu vēl tiek apkopoti, jau tagad pieejamā informācija liecina, ka pērn papildus esam zaudējuši pusotru tūkstoti kardiovaskulāro slimību pacientu. Tas nozīmē, ka mūsu sistēma netiek ar to galā, ir krīzes situācija un nepieciešams plāns, lai to pārvarētu.
Negatīvā statistika un tās iemesli
Pandēmijas dēļ Latvijā ilgu laiku bijusi apgrūtināta daudzu slimību, arī sirds un asinsvadu slimību ārstēšana, jo tika ierobežota piekļuve daudzām veselības aprūpes iestādēm, tās uz laiku pārtrauca sniegt plānveida pakalpojumus hronisko slimību gadījumos, vai arī koncentrējās tikai uz Covid-19 slimnieku ārstēšanu.
Jau pieejama Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā Latvijas iedzīvotāju nāves cēloņu datu bāze par 2021. gadu. Tā 2019.gadā no KVS miruši 15 002 cilvēki, 2020. gadā – jau 15 410, taču 2021.gadā – straujš pieaugums līdz 16 911 nāves gadījumiem. Sanāk, ka pērn no sirds un asinsvadu slimībām nomiris par 1501 cilvēku vairāk nekā 2020.gadā.
Kā liecina profesora Andreja Ērgļa vadībā veiktie pētījumi, paaugstināts zema blīvuma holesterīns jeb ZBLH, kas ir viens no būtiskākajiem sirds un asinsvadu slimības – aterosklerozes – un attiecīgi priekšlaicīgas nāves iemesliem, varētu būt aptuveni miljonam Latvijas iedzīvotāju. Precīzāk to ieskicē LU Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas institūta apkopotie dati: paaugstināts kopējā holesterīna līmenis virs 5 mmol/l ir 63% Latvijas iedzīvotāju – 61% vīriešu un 65% sieviešu. Savukārt paaugstināts “sliktā” holesterīna līmenis asinīs virs 3 mmol/l ir 62% Latvijas iedzīvotāju – 63% vīriešu un 61% sieviešu.
Lai arī precīzi SPKC dati būs apkopoti ap 2022. gada vidu, mirstības no sirds un asinsvadu slimībām pieauguma tendence ir skaidri redzama. Neapšaubāmi, iemesli tam ir vairāki, izsmeļoša analīze būs iespējama pēc pilnas datu apkopošanas, taču ir absolūti skaidrs, ka spēku un līdzekļu mobilizēšana cīņā ar Covid-19 būtiski pasliktināja citu slimību ārstēšanas iespējas, kas redzams arī iespaidīgā mirušo no KVS pieaugumā.
Nepieciešams plāns ar kvalitatīvi citādiem mērķiem
Covid-19 pandēmijas laikā ielaista un nokavēta sirds un asinsvadu slimību ārstēšana vēl ilgi liks par sevi manīt, būs vajadzīgi pasākumi un līdzekli, lai to iespējami īsākā laikā iegrožotu. Ir arī naivi ticēt, ka mirstība no KVS pati no sevis turpmākos gados samazināsies, tādēļ Latvijā steidzami nepieciešams plāns kardiovaskulāro slimību novēršanai, kas tiktu apstiprināts Ministru kabinetā. Patlaban ir izstrādāts un apstiprināšanu valdībā gaida Onkoplāns 2022.-2024.gadam, tā izveidē piedalījušies nozares vadošie eksperti, ierēdņi, pacientu organizācijas. Tagad kardiovaskulāro slimību ekspertiem, mūsu labākajiem profesionāļiem tāds jāveido sadarbībā ar pacientu organizācijām un Veselības ministriju, balstoties uz zinātniskajiem pētījumiem un citu valstu pieredzi.
Jāpiebilst, ka sabiedrības veselības pamatnostādnēs kā centrālajā veselības politikas dokumentā nav izvirzīti precīzi sasniedzami mērķi KVS saslimstības un mirstības mazināšanai, un tādi nekavējoties ir jānosaka, piemēram, līdz 2030.gadam priekšlaicīgo mirstību no sirds un asinsvadu slimībam samazināt par 20% (šis skaitlis vēl plašāk ar ekspertiem būtu izdiskutējams). Veselības jomā pieņemtie politikas dokumenti, protams, ir labi, bet tie vairs neatbilst šodienas un rītdienas vajadzībām, kā arī citu valstu pieredzei, tāpēc kardiovaskulāro slimību sektorā jāievieš citādi, proti, skaitliski mērķi tieši attiecībā uz KVS mazināšanu, kas Latvijā ir priekšlaicīgas mirstības galvenais iemesls, nevis visu slimību pacientiem kopumā. Kā piemēru var minēt Vāciju – pagājušā gada beigās Vācijas parlamenta deputāti parakstījuši apņemšanos mirstību no KVS līdz 2030.gadam samazināt par 30%.
Holesterīna un citu riska faktoru diagnostiku iespējams veikt jau agrīni
Šāds plāns ilgākā laika perspektīvā palīdzētu uzlabot visus rādītājus – gan mirstības, gan priekšlaicīgas mirstības, gan saslimstības mazināšanu, veicot holesterīna un citu riska faktoru monitorēšanu un korekciju. Jāietver arī plaša informatīva un atbalsta pasākumu programma par dažādiem profilaktiskajiem aspektiem – no kādiem kaitīgiem ieradumiem jāatsakās, ko ieteicams lietot uzturā, kādas fiziskās aktivitātes jāveic, kā arī, ko darīt, kad jau nepieciešams lietot zāles. It kā šķiet, ka daudzi jau visu zina (piemēram, ka nav ieteicams smēķēt, ēst daudz saldumu un miltu produktu), bet mirstība ne tikai nesamazinās, bet pat pieaug. Iemesls – iedzīvotājiem trūkst zināšanu un primārās aprūpes ārstu atbalsta. Tieši ģimenes ārstiem būtu proaktīvi jāidentificē pacienti ar augstu risku piedzīvot infarktu vai insultu, un sadarbībā ar speciālistiem jāveic virkne pasākumu riska mazināšanai, tai skaitā pacienta izglītošana un motivēšana. Ir jāstiprina ģimenes ārstu institūcija un tai pieejamie resursi un rīki, lai ģimenes ārsti spēj efektīvi veikt savu galveno uzdevumu – slimību profilaksi un hronisko slimnieku aprūpi. Insultu vai infarktu pārcietis cilvēks tāpat neatgriežas savā iepriekšējā kapacitātē un turpmāko dzīvi spiests sadzīvot ar dažādām veselības problēmām un ierobežojumiem.
Salīdzinot ar onkoloģiju, kur iznākums, bieži vien, pat sākot ārstēšanu agrīnā stadijā, nav zināms, ir svarīgi, ka sirds un asinsvadu slimību gadījumā situācija ar prognozi ir labāka. Ir iespējams jau agrīni veikt holesterīna un citu riska faktoru diagnostiku un nepieciešamības gadījumā uzsākt ārstēšanu. Te profilakse ir daudz paredzamāka un efektīvāka, un vairumā Rietumeiropas valstu ir izdevies samazināt mirstību no sirds un asinsvadu slimībām.
Gan profilaktiski pasākumi, gan atbalsts jaunākajiem medikamentiem
Kā šo problēmu risina citas valstis? Vispirms, protams, akcents tiek likts uz preventīvajiem pasākumiem. Jāskatās, lai sliktais zema blīvuma holesterīns tiktu kontrolēts, ievērojot pareizu diētu, sportojot utt., un vispār nevajadzētu lietot nekādus medikamentus. Pārbaudīt asinsspiedienu, regulāri veikt asins analīzes. Tomēr ne visiem tas izdodas: piemēram, diētas ietekme uz holesterīnu dažādos pētījumos atzīta vien 10 – 20% apjomā; pat ja paaugstināts sliktais holesterīns tiek konstatēts laikus, pastāv arī dažādi iedzimtības/ģenētiskie faktori, kas neļauj mazināt vai pilnībā novērst aterosklerozes attīstību. Ir daudz cilvēku, kuriem ar profilaktiskiem pasākumiem un tradicionālām zālēm nepietiek, un tiem ir izstrādāti jauni, inovatīvi medikamenti, kas kā antivielas bremzē zema blīvuma holesterīna sintēzi, iedarbojoties ģenētiskā līmenī.
Šie inovatīvie ārstēšanas veidi, kas palīdz novērst priekšlaicīgu mirstību, vairākās Eiropas valstīs jau ir kļuvuši par realitāti. Lielbritānijā Veselības valsts dienests noslēdzis līgumu ar šo jauno medikamentu ražotāju, ko savā Twitter kontā ir apsveicis arī premjerministrs Boriss Džonsons. Jaunais medikaments būs pieejams 300 000 britu ar augstu zema blīvuma holesterīna līmeni asinīs, kas rezultēsies ievērojamā priekšlaicīgas mirstības mazināšanā, izglābjot 30 000 dzīvību.
Arī Latvijā būtu nepieciešama ātrāka šo zāļu pieejamība ikvienam pacientam, kam tas nepieciešams, jo Latvija nevar atļauties vieglu roku zaudēt tik daudz savu līdzpilsoņu. Taču, lai sabiedrības informēšana, profilakse, tradicionālie un inovatīvie ārstēšanas veidi ļautu sasniegt mērķi – būtiski samazināt priekšlaicīgu mirstību no sirds un asinsvadu slimībām, nepieciešams detalizēts valsts līmeņa plāns.
Diemžēl kovida laikmets nesis pārmaiņas, kas pieprasa adekvātus soļus arī valsts pārvaldē. Krīze parādīja, ka veselības sektors var kļūt efektīvāks, ar lielāku darba apjomu var tikt galā mediķi un slimnīcas kopumā. Tāpēc ir iespējams un nepieciešams izvirzīt arī konkrētus mērķus saslimstības un mirstības mazināšanai pa diagnožu grupām, KVS ir jāizvirza konkrēti izmērāmi mērķi. Līdera loma te būtu jāspēlē Veselības ministrijai, ģimenes ārstiem un pacientu organizācijām.
Autors ir veselības aprūpes vadības ārsts, Latvijas Universitātes pētnieks
Pagaidām nav neviena komentāra