Šodienas neprāts nav izmērāms • IR.lv

Šodienas neprāts nav izmērāms

Armands Zvirbulis. Foto — Ieva Salmane
Agnese Meiere

Nacionālo kinofestivālu Lielais Kristaps atklās Armanda Zvirbuļa daudzsēriju mākslas filmas Krimināllieta iesācējam pirmās divas sērijas. Armands jau plāno nākamo darbu — filmu par Gunāra Astras tiesas prāvu

Andra Kolberga detektīvromāns Meklējiet sievieti Armanda atvilktnē nogulējis diezgan ilgu laiku — kopš 90. gadiem, brīža, kad viņš meklēja literāro materiālu savai pirmajai pilnmetrāžas filmai. Taču toreiz, jaunībā, šķita — sižetam jābūt spraigākam. Otro reizi šis sižets mēģinājumu realizēties filmā piedzīvoja ap 2000. gadu, bet dažādu iemeslu dēļ atkal nesanāca. Armands saka — šobrīd sanākusi nevis Kolberga romāna ekranizācija, bet darbs pēc rakstnieka romāna motīviem ar pašu ieviestām līnijām, varoņiem un sižeta kompilācijām. Rit pēdējie sagatavošanas darbi pirms pirmizrādes, un stress ir Armanda pavadonis. Taču pat tam šobrīd nav laika. Parasti grūtos brīžos Armands mēdz klausīties Mendelszona Vijoļkoncertu.

Kāpēc seriāls par krimināliem notikumiem 90. gados ieguvis aktualitāti šobrīd?
Tas ir atskaites punkts tam, kā caur šo laiku esam nokļuvuši mūsdienās. Cilvēku likteņi ir līdzīgi visos laikos. Izvēles arī — var mainīties formas, bet pārdzīvojumu dziļums un dramatiskās situācijas, kurās ikviens var dzīvē nokļūt, ir diezgan līdzīgas. Ceru, ka skatītājus piesaistīs tas, ka šo laiku esam piedzīvojuši mēs daudzi. Tāpēc gaidu, ka sekos arī komentāri — bija taču arī citādi, kāpēc rādāt muļķības. Bet šī ir mūsu interpretācija.

Uzreiz gribu pateikt — apzināti esam izvairījušies no tā, ko krievu valodā dēvē par «černuhu». Man negribējās.

Filmā dominē trīs spēcīgas sižeta līnijas. Pastāstiet par tām!
Kriminālintriga ir laba, Kolbergs to ir superlabi sapinis, un tas ir stāsta pamats. Galveno varoni Natu Laukjāni, kas ir Latvijas patriote, Saeimas nacionālā spārna deputāta palīdze, 1995. gada 4. maijā nogalina. Šī ir viena sižeta līnija. Otra — Natas dzīves stāsts, kurā atgriežamies laikā no 1968. gada, mēģinot saprast, kas viņa īsti ir. Trešais stāsts ir par sveštautieti, likumīgo zagli Nitišu, kurš 1995. gadā pēc desmit cietumā pavadītiem gadiem iznāk brīvībā valstī, kurā viss mainījies. Mūsu filmā latviešu valoda ir tikai divas trešdaļas. Viena trešdaļa filmas ir krievu valodā, bet tajā skan arī armēņu, nedaudz spāņu un angļu valodas. Pieredzējušam skatītājam būs pazīstamas noskaņas valsts, politikas, sabiedriskajās norisēs. Un, protams, būs lielisks aktieru ansamblis.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu