Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmdien atzina pašpasludināto Doņeckas un Luhanskas republiku neatkarību. Pēc tam viņš deva pavēli šajos jau astoņus gadus kontrolētajos apgabalos ievest Krievijas armiju. Pēc Ukrainas pieprasījuma steidzami sanāca ANO Drošības padome. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis otrdien paziņoja, ka izskatīs jautājumu par diplomātisko attiecību saraušanu ar Krieviju. Latvijas augstākās amatpersonas un ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs kopējā paziņojumā nosodīja Krievijas lēmumu un aicināja ES ieviest sankcijas pret Krieviju un pastiprināt NATO austrumu flangu. Rinkēvičs arī rosināja sankcijas attiecināt uz gāzes cauruļvadu Nord Stream 2 un Krievijas finanšu sektoru. Otrdien Vācijas kanclers Olafs Šolcs apturēja Nord Stream 2 sertifikācijas procesu. Eiropas Savienības ārlietu ministri otrdien lēma par sankcijām Krievijai.
Lielbritānija noteikusi sankcijas piecām Krievijas bankām un trim miljardieriem, otrdien paziņoja premjerministrs Boriss Džonsons. Šīs bankas ir Rossija, Promsvjazjbank, kā arī trīs bankas, kuru galvenie biroji atrodas okupētajā Krimā, — Genbank, Industriaļnij sberegateļnij bank un Černomorskij bank rekonstrukcii i razvitija. Sankcijas piemērotas arī Krievijas miljardieriem Genadijam Timčenko, Bo-risam Rotenbergam un Igoram Rotenbergam.
Svētdien Pekinā svinīgi noslēdzās 24. ziemas olimpiskās spēles. Latvijas karogu stadionā ienesa bobsleja stūmējs Matīss Miknis. Pekinas olimpiskajās spēlēs visvairāk medaļu izcīnīja Norvēģija — 37 godalgas, no tām 16 zelta. Pēc medaļu skaita otrie bija Krievijas Olimpiskā komanda ar 32 medaļām (6), trešā — Vācija ar 27 medaļām (12). Latvija, tāpat kā pirms četriem gadiem Phjončhanā, izcīnīja vienu bronzas godalgu, šoreiz kamaniņbraucēju stafetē, un ierindojās dalītā 27. vietā medaļu ieskaitē.
ES Tiesa noraidīja Polijas un Ungārijas prasības un atzina, ka Eiropas Savienība var saistīt fondu līdzekļu piešķiršanu ar likuma varas ievērošanu. Šis lēmums ļauj apturēt ES fondu naudas izmaksu valstīm, kurās ir problēmas ar tiesiskuma ievērošanu, un pasargāt ES budžetu. Eiropas Komisija uzskata, ka Polija un Ungārija neatbilst ES pamata standartiem — Polijas tiesu vara nav neatkarīga, bet Ungārijā liela daļa ES naudas publiskajos iepirkumos nonāk pie piegādātājiem, kas saistīti ar valdošo partiju Fidesz.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.