Valdība šogad mainīs skolu finansēšanas kārtību, naudu pedagogu algām turpmāk piešķirot pašvaldībām, nevis konkrētām skolām atbilstoši bērnu skaitam. Ministrija cer tā panākt mazo skolu reorganizāciju. Taču reformas risks ir lielāko skolu noplicināšana, iesaldējot skolotāju algas
Vēl vairāk optimizēt neko nevaram, drīzāk otrādi — skolēnu skaits novadā nemitīgi pieaug, Ādažu vidusskolas direktors Česlavs Batņa skaidro, kāpēc ir nobažījies, ka pēc jaunā skolu finansēšanas modeļa ieviešanas šoruden pedagogu algas nepalielināsies, bet var pat sarukt. Ādažu vidusskola ar gandrīz diviem tūkstošiem skolēnu ir lielākā valstī.
Ādaži nav vienīgie, trauksmi ceļ arī Rīga un citas pašvaldības. Piemēram, Cēsu novads, kas pašlaik skolotāju algām no valsts saņem gandrīz 676 tūkstošus eiro mēnesī, pēc jaunās sistēmas provizoriskiem aprēķiniem, var zaudēt aptuveni 40 tūkstošus.
Tas tāpēc, ka Izglītības ministrijas izstrādātā jaunā kārtība, kam jānonāk uz valdības galda aprīlī un jāstājas spēkā septembrī, skolotāju algu pieaugumu saista ar cerībām, ka pašvaldības naudu tam atradīs, turpinot skolu tīkla sakārtošanu.
Patiešām, mazu skoliņu Latvijā netrūkst. Pēdējā desmitgadē slēgts jau vairāk nekā pusotrs simts skolu, tomēr, bērnu skaitam tālāk rūkot, daudzos novados turpina darboties tādas, kurās ir grūti nokomplektēt pat vienu vidusskolas klasi. No 600 pašvaldību skolām 153 — katrā ceturtajā — mācās mazāk nekā simt bērnu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.