Žurnāls Domuzīme, 2022, nr. 1
Latviešu avīžniecība izveidojās un uzplauka vienā gadsimtā
Pirms 200 gadiem, 1822. gada 5. (17.) janvārī, Jelgavā klajā nāca laikraksta Latviešu Avīzes pirmais numurs. Ar to aizsākās latviešu avīžniecība — gandrīz simt gadus ilgs laikmets, kurā drukātam laikrakstam bija galvenā loma. Tas pastāvēja līdz 20. gadsimta 20. gadiem, kad aktualitātes sāka izplatīt ar radioaparātu starpniecību un, lai uzzinātu pašus svaigākos jaunumus, vairs nevajadzēja vērt vaļā laikrakstu lappuses. Latvijā gan radio zelta laikmets aizkavējās, tā sākums datējams ar 40. un 50. gadu miju.
Hronoloģija
Preses izdevumu daudzveidīgās formas un saturiskā ietilpība, tehnoloģijas, neskaitāmās izcilās personības, lasītāju auditorijas mainīgās vajadzības un konteksta ietekme diktē nepieciešamību preses vēsturi sistematizēt, darīt pārskatāmu un konstatēt tās jēgu. Šajā rakstā piedāvāju savu iedalījumu, kas gan nav kardināli atšķirīgs no agrāk minētiem.
1822.—1856. gads. Tas ir vācbaltiešu izcelsmes luterāņu mācītāju, apgaismības un kristīgās ideoloģijas dominances posms, kurā radās un nostiprinājās latviešu avīzes, veidojās laikrakstu lasīšanas ieradums un rituāls. Sākās latviešu integrācija pasaules telpā — tie varēja savā dzimtajā valodā sekot līdzi svarīgākajiem notikumiem, it īpaši kariem un ekstraordinārām norisēm, avīzes arī intensīvi izglītoja un audzināja kristīgā garā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.