Multilingvisma paradoksi un latviešu valoda • IR.lv

Multilingvisma paradoksi un latviešu valoda

Jānis Vādons, Domuzīme

Žurnāls Domuzīme, 2022, nr. 1

Kādu nākotni tai vēlamies, un kurā virzienā ved notiekošais?

Eiropā vērojamās izmaiņas valodu praksē atbalsojas arī Latvijā, tomēr ar zināmām īpatnībām. Angļu valodai, kas līdz šim nekad Latvijā nav bijusi izplatīta valoda, bet tagad strauji iekaro latviešu sirdis, durvis ir atvēruši procesi, kas būtiski atšķiras no apstākļiem, kādos Latvijā nostiprinājās vācu un krievu valoda. Proti, pirmo reizi valodu prakse, arī valodu konkurence, veidojas brīvos, dabiskos apstākļos. Krievu valodas pozīcijas galvenokārt ir mainījušās politisku norišu rezultātā, un gaidāms, ka līdz ar jauno paaudzi, kas krievu valodu lielākoties nepārvalda, to Latvijā izmantos arvien mazāk. Vācu valodas nozīme samazinās jau ilgu laiku, un tagad izšķirošo impulsu dod angļu valodas popularitāte, kuras iespaidā latvieši pamazām atsakās no citu svešvalodu apguves. Tāpēc līdzās krievu un vācu valodas aizguvumiem, kas latviešu valodā turpina pastāvēt, tagad prāvā skaitā ir ienākuši angļu valodas vārdi.

Valodu «karus» Latvijā ierasti uztver ar bažām, kuras pavada arī latviešu valodas aizsardzības izsaucieni un satraukums par valodas «piesārņošanu» ar patapinājumiem. Pagaidām nav pamata runāt par angļu valodas kundzību, lai gan pastāv krasa robežšķirtne: vidējā un vecākā paaudze, kura angļu valodu pārvalda vāji vai viduvēji, šo valodu izmanto maz un parasti tikai lietišķos nolūkos, bet jaunākā paaudze tajā pamazām sāk justies kā zivs ūdenī. Mērķtiecīga valsts politika ir uzlabojusi latviešu valodas zināšanas mazākumtautību kopienās, tāpēc kvantitatīvos skaitļos latviešu valoda Latvijā pašlaik nepārprotami dominē. Tomēr iespējams, ka stabilais stāvoklis ir mānīgs. Svarīgs brīdis būs tad, kad šodienas jaunieši nākamajos 10—15 gados kļūs par mūsu sabiedrības aktīvāko daļu un kad viņu valodu lietojums noteiks jauno ainu. Šī nākotnes situācija būs spogulis tiem procesiem un apstākļiem, kuros patlaban veidojas jauniešu valodu prakse.

Jo vairāk valodu, jo vairāk angļu valodas

Šādā kontekstā interesi raisa 2021. gadā publicētais pētījums Angļu valoda un tulkošana Eiropas Savienībā1, kurā uzmanība pievērsta vairākām aktuālām tēmām, to skaitā angļu valodas kā lingua franca (kopējās valodas) un multikulturālisma krustpunktiem.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu