Silīcija ielejā, kur mēdz pastāvēt trausla robeža starp solījumiem un sasniegto, Elizabete Holmsa sasniedza robežu, aiz kuras izlikšanās vairs nav iespējama
Tuvojoties Elizabetes Holmsas tiesas noslēgumam, viņas advokāti kā pierādījumu demonstrēja viņas strikto pašpilnveidošanās plānu. «Plkst. 4. Celšanās un pateikšanās Dievam,» lasāms ar roku rakstītajās piezīmēs. Tam seko vingrošana, meditācija, lūgšanas, brokastis (sūkalas un, kā rakstījusi viņa pati, «bannānni»). 6.45, kamēr citiem sliņķiem vēl tikai atskan modinātājpulkstenis, viņa jau bija sava 2003. gadā dibinātā asins analīžu veikšanas uzņēmuma Theranos birojā.
Holmsai uzņēmumā bija arī daudzi citi noteikumi: «Nekavēties ne minūti. Neizrādīt saviļņojumu. VISS BIZNESA VĀRDĀ. Es neesmu impulsīva. Es zinu katras tikšanās iznākumu. Es nevilcinos. Es nemitīgi pieņemu lēmumus un mainu tos, ja nepieciešams. Es runāju reti. Es nekavējoties aizrādu, ja kāds runā aplamības.»
Tas darbojās. Holmsas apņēmība bija tik spēcīga un tik labi iederējās Silīcija ielejas klišejiskajā pieejā, ka neiespējamu lietu nav, ka tas viss itin labi darbojās līdz pat šā gada 3. janvāra rītam, kad tiesas zvērinātie atzina viņu par vainīgu četrās izvirzītajās apsūdzībās par krāpšanos. Lēmumu par soda apmēru tiesnesis paziņos septembrī. Par katru apsūdzību Holmsai draud 20 gadi cietumā.
Šis spriedums liecināja par kādas ēras beigām. Izrādījās, ka Silīcija ielejā, kur mēdz pastāvēt trausla robeža starp solījumiem un sasniegto, beidzot tika sasniegta robeža, aiz kuras izlikšanās vairs nav iespējama.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.