Enerģijas cenu kāpums: nākotnes perspektīvas • IR.lv

Enerģijas cenu kāpums: nākotnes perspektīvas

16
Dainis Gašpuitis

Ogļu un gāzes cenu svārstības 2021.gadā bija ārkārtīgi lielas, sasniedzot rekordaugstu līmeni, un 2022.gada sākumā cenas joprojām ir augstas. Ogļu un gāzes cenas attiecīgi 2 un 3 reizes pārsniedz ierasto līmeni. Gāzes cena Eiropas Savienībā tuvāko 12 mēnešu laikā, visticamāk, būs 40–60 eiro/MWh jeb 2–3 reizes lielāka par normālo līmeni.

Tāds ir labvēlīgais scenārijs, kurā tiek mazināts saspīlējums starp Krieviju un Ukrainu. Taču, ja Krievija iebruks Ukrainā, mūs sagaida jauns neparedzams cenu lēciens. Pieprasījumā korekcijas jau notiek, bet tas vēlāk atgūsies. Pašreizējais enerģijas izmaksu kāpums galvenokārt ir ierobežoto fosilā kurināmā piegāžu rezultāts, ne tik daudz esošās atjaunojamās enerģijas piegādes trūkums.

Zaļ-flācija un zaļās bailes

Eiropas Savienība un Apvienotā Karaliste līdz 2050.gadam plāno pārveidot savu kopējo energosistēmu līdz nulles līmeņa emisijām. Šī pāreja ir ārkārtīgi sarežģīts uzdevums. Lai izveidotu jauno sistēmu, līdz 2050.gadam būs nepieciešami kapitālieguldījumi aptuveni EUR 250 miljardu apmērā gadā jeb 1,5-2% no IKP.

Oglekļa ietilpīgi materiāli, piemēram, tērauds un alumīnijs būs par 20-30% dārgāki. Arī varš, visticamāk, sadārdzināsies, jo tas būs nepieciešams lielos apjomos, lai elektrificētu enerģētikas sistēmu. Eiropas elektroenerģijas cenu pieaugums līdz EUR 80/MWh ir daļa no kopējās tendences. Taču būs arī ievērojami ietaupījumi, jo ES un Apvienotā Karaliste vēsturiski fosilā kurināmā resursiem ir tērējuši EUR 300–400 miljardus gadā. Šie tēriņi pamazām izzudīs.

Augstas fosilo resursu cenas

Ogļu un gāzes cenas 2021.gadā sasniedza vēsturisku līmeni. Galvenais faktors bija Covid-19 cikliskums, ko veicināja centrālās bankas un valdības stimuli, kā arī patērētāju tēriņu maiņa no pakalpojumiem uz precēm. Sagaidāms, ka fosilā kurināmā cenas šogad saglabāsies augstas. Fosilā kurināmā piegāde piedzīvo saspīlējumus ģeopolitikas un investīciju ciklu dēļ, savukārt fosilā kurināmā ražotāji bažās par nākotni kļūst piesardzīgi. Investīcijas jaunu jaudu izstrādei ir daudz piesardzīgākas nekā parasti, nākotnē ierobežojot piedāvājumu. Tādēļ tēriņi nefosilās enerģijas izstrādei būs jāpaātrina, lai novērstu potenciālo deficītu.

Mūsu pašreizējās prognozes ir, ka Brent vidējā cena gada pirmajā pusē būs 85 USD, gada beigās noslīdot līdz 65 USD. Mazāki jēlnaftas krājumi un piegādes pārtraukumi ir padarījuši tirgu saspīlētāku, kas uz gada beigām normalizēsies. Pašreizējo augsto cenu rezultātā ražošana ārpus OPEC valstīm reaģēs ar ieguves pieaugumu un līdz ar to arī ražošanas pieaugumu. Arī pastāvīgā spriedze starp Krieviju un Ukrainu ir augsta riska faktors. 2023.gadam prognozējam naftas cenu 60 USD.

Fosilā kurināmā ražotājiem jaunas ieguves izstrādes termiņš ir aptuveni 7 gadi un pēc tam vēl 7 gadi paiet, pirms parādās peļņa. Kāds būs pieprasījums 2035.gadā, viņiem nav ne jausmas. Rezultātā ieguldījumi ir piesardzīgi pat pēc pašreizējā cenu pieauguma un fosilā kurināmā ražotāji pieprasa un pieprasīs augstākas cenas, pirms viņi uzdrošināsies investēt.

ASV slānekļa ražotāji mainījuši uzvedību

Kopš 2014.gada ASV slānekļa naftas ražotāji spēja noturēt cenu pieaugumu. Ikreiz, kad naftas cenas pieauga virs USD 45/bl, tās kapitālieguldījumi un ražošana paātrinājās, kas nodrošināja cenu pieauguma īslaicīgumu. Tā rūpniecība zaudēja naudu, pēdējo 2-3 gadu laikā izraisot nozares konsolidāciju.

Tagad uzvedība ir mainījusies. Ražotāji un investori vairs nesteidzas tērēt naudu jaunu jaudu izstrādei. Peļņa, nevis apjoms ir viņu jaunā mantra. Slānekļa naftas platformu skaits pieaug un ieguve virzās uz augšu, taču daudz pakāpeniskāk nekā iepriekšējos ciklos. Tas tirgus varu atkal nodevis OPEC+ rokās. Tomēr redzams, ka ASV līdz 2023.gadam sasniegs jaunu visu laiku augstāko ražošanas apjomu, pastiprinot piedāvājumu. Kā vienmēr, Irānas kodolsarunas ir risks, kas var izraisīt nopietnus piegādes traucējumus.

Iebrukums ir ļoti slikts scenārijs

Dabasgāzes cenas Āzijā un Eiropā pērn dažkārt bija 4-5 reizes augstākas nekā parasti. Viens no svarīgākajiem faktoriem bija Āzijas augošais dabasgāzes imports. Uzmanības centrā ir dabasgāzes eksporta samazinājums no Krievijas uz ES 2021.gada otrajā pusgadā un bažas par Krievijas iebrukumu Ukrainā.

Neprognozēšu Krievijas iebrukuma iespējamību, bet pat labvēlīgajā scenārijā augstas cenas 2022.gadā saglabāsies. Pat ja Nord Stream cauruļvads sāks darboties vai gāzes plūsmas pa citiem cauruļvadiem no Krievijas gada vidū normalizēsies, iespējams, būs par vēlu, lai nodrošinātu normālus dabasgāzes krājumus ES pirms 2022./23.gada ziemas. Šobrīd dabasgāzes tirgus cena nākamajam gadam ir aptuveni EUR 65/MWh, trīs reizes augstāka nekā parasti. Labvēlīga scenārija gadījumā šogad cena varētu būt 40-60 eiro/MWh robežās. Salīdzinājumam vidējā cena 2021.gadā bija 45 eiro/MWh, jo gada sākumā cenas bija zemas.

Ja Krievija iebrūk Ukrainā, tad visas prognozes izrādīsies nepareizas. ES un ASV sankcijas pret Krieviju saskartos ar pretsankcijām. Visticamāk, saruktu arī Krievijas dabasgāzes eksports uz ES. Šādā situācijā Eiropa importētu vairāk SDG un vairāk izmantotu ogles un naftas produktus, bet ar to būtu par maz, lai izvairītos no stresa tirgū.

Nepieciešama ātrāka pāreja ES

No kopējā dabasgāzes patēriņa 5200 TWh/gadā ES saražo tikai 1113 TWh, bet 1900 TWh tiek importētas no Krievijas. Šī importa apjoma dēļ problēmu ātri atrisināt nav iespējams, taču nākamajos 10 gados var paveikt daudz. Acīmredzams risinājums ES un Apvienotajai Karalistei ir paātrināt enerģētikas pāreju un aizstāt dabasgāzes patēriņu, aktīvi īstenojot energoefektivitātes pasākumus.

Gan Apvienotā Karaliste, gan Francija plāno paplašināt atomenerģijas jaudas, taču Vācija šogad plāno visas AES slēgt. Kodolenerģija ir problemātiska sabiedrības atbalsta dēļ, jo neviens nevēlas AES dzīvesvietas tuvumā, turklāt būvniecībai nepieciešami aptuveni 10 gadi. Tas ir dārgi – izmaksu līdzsvars ir aptuveni EUR 100/MWh, tik Apvienotā Karaliste maksā par savu jauno Hinklijas spēkstaciju. Risinājums varētu būt mazie modulārie reaktori (SMR), kas būtu lētāk, drošāk un elastīgāk. Apvienotās Karalistes mērķis ir izvietot Rolls Royce ražotos SMR, taču pirmais projekts varētu īstenoties tikai pēc 10 gadiem.

Augsta oglekļa cena

Oglekļa cena ES 2021.gada sākumā pieauga no 30 līdz 80 eiro par tonnu. Prognozējams, ka šogad tas būs vidēji EUR 100/t, jo reģions būs spiests patērēt vairāk ogļu augstās gāzes cenas dēļ. Tā rezultātā ES enerģētikas pāreja paātrināsies. Jaunas, nesubsidētas saules enerģijas izmaksas līdzsvars ES šobrīd ir tikai EUR 35/MWh. Elektroenerģijas cenas pat pēc dabasgāzes cenu normalizēšanas tomēr, visticamāk, būs vidēji EUR 80/MWh, tādējādi padarot ieguldījumus saules enerģijā ļoti izdevīgus. Paātrināsies arī vēja staciju būve.

Lielākais izaicinājums būs panākt līdzsvarotu pāreju, kad fosilo kurināmo jaudu slēgšana norit līdzvērtīgi ar atjaunojamo enerģiju jaudu ieviešanu. Ja atjaunojamās enerģijas attīstība būs pārāk lēna, bet fosilās enerģijas piegādes samazināšana pārāk ātra, enerģijas cenas augs. Šādu līdzsvaru būs grūti panākt. Visticamāk, ka enerģijas cenas nākotnē kļūs svārstīgākas un pašreizējais sakāpinātais cenu līmenis saglabāsies arī 2023.gadā.

Dainis Gašpuitis ir SEB bankas ekonomists.

Komentāri (16)

Sskaisle 04.02.2022. 10.54

Lūk, lasu jauno Deko žurnālu. Tajā ir fotogrāfijas un apraksts par jauno bibliotēku Ogrē.
Cita starpā tur ir fotogrāfija un informācija par to, ka visu enerģiju bibliotēkai nodrošina saules enerģijas paneļi.
Nav rakstīts, cik izmaksāja šāda energoapgādes sistēma un cik ilgā laikā tā sevi atpelnīs, bet ir rakstīts, ka vienlaicīgi tur var “uzpildīties” elektroautomobiļi.

Jautājums vai absolūti nezinošais un nevarošais VARAM ministrs no A/PAR lobējot skandināvu vēja parkus pārdod Latviju kārtējo reizi?

Iepriekšējās koalīcijas mūs pārdevai verdzībā bankām. Mūsu pensiju fondu naudu skandināvi Latvijā neinvestē jo neesot droši. Mūsu naudu izved uz ārzemēm un tad mums idiotiem paziņo, ka fondi arī labajās un drošajās ārzemēs tomēr neko nav nopelnijuši un pensionāri dzīvos nabadzībā arī turpmāk.

Ko mums darīt, lai šim kārtējo politiķu kārtējam sutenerisma un korupcijas darījumam pretotos?

Ir tikai viena lieta, par kuru es Zīlem nepiekrītu – par populistiem. Jo arī šī koalīcija ir populisti – solīja vienu, bet dara pavisam citu. Un ne jau pandēmijas vai energokrīzes dēļ.

Tas ir baigais izaicinājums un neticu, ka ar to tiksim galā. Kaut vai tāpēc, ka sabiedriskos medijus arī kontrolē tie paši zagļi un meļi politiķi

Kam ir vara, tas nosaka, kas ir patiesība. Tā tas ir

https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/krustpunkta/krustpunkta-liela-intervija-eiropas-parlamenta-viceprezidents-ro.a154940/

+2
0
Atbildēt

1

    J.Biotops > Sskaisle 07.02.2022. 08.07

    Dusmupūcīt, VARAM ir nelabojama ne tikai viena izcili kompetenta ministra dēļ. Tas absurdais kantoris patreizējā formā jālikvidē. No saknēm līdz galotnei. Darbiniekiem jādod pilna brīvība un nav liedzamas tiesības turpmāk saņemt kvalifikācijai atbilstošu algu privātajā biznesā.

    0
    0
    Atbildēt

    0

AinarsTreijs 05.02.2022. 10.07

IR nekad neko nav rakstījis par MERONI afēru.Kādēļ ?
Valsts vara parāda absolūtu nespēju cīnīties ar starptautisku afēristu !Meroni pārvaldīto uzņēmumu līdzekļi ļoti noderētu šajā grūtajā laikā.
Izmeklējošie žurnālisti,PĒTIET,ATMASKOJIET !
Citādi ir sajūta,ka valsts vara,ierēdņi,tiesu vara,žurnālisti ir nopirkti (Meroni naudiņas pietiek….)
P.s Kādēļ ir apiet asās un neērtās tēmas ?Beidzamais žurnāls-vispārīga muldoloģija….nav vērts nopirkt…

+1
0
Atbildēt

2

    Sskaisle > AinarsTreijs 06.02.2022. 11.26

    IR nevar par visu uzreiz uzrakstīt.
    Tāpēc ir varnešu vajātie opozīcijas mediji – tas pats puaro.lv, kur vari izlasīt par Meroni garu garās peršas.
    Mana problēma ir tā, ka man nav filtru – nav nekādas nojausmas , cik tas ir patiesi, ko tur raksta par Meroni,ja tā ir kā raksta – tad …. nu nevajadzētu vairs ne par ko brīnīties,bet nu ….
    Jā – mediji ir kapitulējuši , tam es piekrītu. Vāciešiem ir tas sauklis Melu prese. Te runa ir par kaut kādiem kosmiskiem procesiem. Bet atkal – nav man tie filtri – nu nav

    Tāpat par vēja parkiem, vispār zaļo enerģiju. Latvijā nav likuma par lobijiem, bet ja būtu, tad tas būtu tik caurs un jēls, ka tam nebūtu nozīmēs , ka jebkuram saeimas likumam.

    Visi mediji kā viens pilnām – manuprāt, aizmaksātām mutēm lobē vēja parku būvniecību un vienlaicīgi, tā arī nepaskaidro , kāpēc izšķērdīgākā VARAM ministrija finansē!!! bagātniekus pērkot elektroautomobiļus, bet , piemēram, nefinansē –neatbalsta saules enerģijas, kā vēl vienas alternatīvās enerģijas ieviešanu Latvijā. Es pati tam redzu tikai vienu atbildi, ka Latvijā OIK ir čekistu projekts , saules enerģijas ieviešana radīs lieku konkurenci un neviena!!! , arī šī koalīcija ar lielajiem īstajiem saimniekiem čekistiem nespēj tikt galā.
    Nekādu citu atbildi, skaidrojumu es izdomāt nevaru.

    +1
    -1
    Atbildēt

    2

    AinarsTreijs > Sskaisle 06.02.2022. 21.07

    No 1991 gada jau ir uzkrājušies daudzi jautajumi gan valsts varai,gan medijiem.
    DAŽI ; kā gadījās,ka kriminālnoziedznieki pārvaldīja bankas Olimpija un Baltija ? (izbijušais čekists Karpičkovs raksta,ka kompromats tika vākts par visiem politiķiem un ierēdņiem,kuri saņēma bankas Baltija labumus…..)Tas pats attiecas uz Ļeskova vadīto banku Olimpija….i gailis pakaļ nedziedāja.Laikam bija nopietns kompromats.
    Nozagto Latvenergo 3 miljonu lieta ! Saprotams,LR vārgulīgie dienesti nespēja izsekot naudas ceļus un labuma guvējus.Tāds naivs jautājums : ja LR būtu palūgusi palīdzību

    0
    0
    Atbildēt

    3

    AinarsTreijs > AinarsTreijs 06.02.2022. 21.26

    CIP,FIB un tml.kantoriem,vai mūsu draugi nepalīdzētu ? Kādēļ tas netika izdarīts ?
    Kādēļ PAREX bija jāglābj ?Bāleliņiem kļuva bail,ka lielie ieguldītāji naudas neatdevējus un ministrus vienkārši piežmiegs (nošaus un tml,kā mūsu kaimiņzemē pieņemts).Gļēvie latvieši….Islandieši gan līdzīgos apstākļos pasūtīja tālāk britu un holandiešu bankas,un ar Islandi nekas šausmīgs nenotika….(iznāca būt Reikjavikā dažas nedēļas pēc tam ,kad tauta bija pademolējusi parlamentu-logi jau bija ielikti,ēku vēl krāsoja)Vikingu pēcteči nav gļēvie mūsu ministri.Problēmas Svedbankai ?Pieteiktu karu Latvijai ?
    KRĀJBANKA.Bišku parakņājoties Krievijas i-netā parādās Guseļņikova kunga ciešā saistība ar Krievijas organizēto noziedzību.Tad arī Paula kungs pazaudē naudu,un blēdīgais Bondara kungs darbojas Saeimā…..Kādēļ valsts nepieskatīja ?

    0
    -1
    Atbildēt

    1

    QAnon > AinarsTreijs 07.02.2022. 21.10

    Kādēļ valsts nepieskatīja ? Idiotisks jautājums. Valsts, tie ir Godmanis, Zatļers, Šlesers, Dombrovskis, Kariņš, Pavļuts, Pabriks, Reirs, Bordāns, visi, kam Krievijas organizēto noziedzību un FSB apkalpojošās ABLV un Rietumu bankas, kas tirgoja UA Krievijas bandītiem un čekistiem, mazgāja naudu un finansēja starptautisko terorismu, maksāja stipendijas

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Sskaisle > AinarsTreijs 06.02.2022. 23.16

    Ainar, nomierinieties.
    Lūk, es tagad skatos pēc kārtas visas Komisārs un jūra sērijas. Zviedru un vācu kopdarbs. Nu ir jauna lieta, par ko domāt. Nenormāli augsts vispārējais labklājības līmenis, čekistiem tur vara nav, nu teiksim, tik atklāti dziļa un plaša kā Latvijā, noteikti nav. Vēja parki tur ir jūrā , videi un cilvēkiem draudzīgi, jaunākās tehnoloģijas utt.

    Bet – ja Tu zinātu , kā tur slepkavo. Cik nežēlīgi, necilvēcīgi , nē cilvēcīgi izsmalcināti un biežāk , lai kaut ko atriebtu. Tā kā , protams, ir traki , visur ir traki. Jemenā, kur sievietes nedrīkst runāt, bērni mirst badā, u n Krievijā , kur putirns visiem visu atņem, bet nu padomā – Zviedrijā arī – it kā ir tas, ko mēs vēlamies labklājība, bet miera ta nav

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    QAnon > AinarsTreijs 07.02.2022. 20.59

    No stukača un bandīta, Leventa, rokas ēda viss LC, Bordānu un Levitu ieskaitot, tāpēc tas mēsls cietuma vietā novārtījās slimnīcas luksus palātā, kur par tā drošību rūpējās milicija un kur tas cauru dienu pieņēma apmeklētājus. Šodien Latvijā valda LC likumi un tikumi, Tie paši propagandoni, kas apdziedāja LC čekas pederastus un komunistu cūkas, šodien apdzied pašus rijīgākos prokremliskos siles lopus. Atceramies tikai, kā priekš LKP, LC, LPP/LC un PLL biedrenes, Pētersones, kam pēc taisnības sen vajadzēja barot tārpus, tika izveidots speciāls Saeimas ģenerālsekretāres amats.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    kolpants > Sskaisle 07.02.2022. 12.49

    Ой, да ладно, не может обо всем) Уже сколько лет порталу и газете ИР?) А в упор ни одной статьи) Создается ощущение, что есть четкая установка “только о Лемберге плохо, об остальных не нужно”. Это конечно, не означает, что сам Лемберг белый и пушистый. Но это и не означает, что остальных нужно так элегантно “не замечать”.

    0
    0
    Atbildēt

    1

    Sskaisle > kolpants 07.02.2022. 14.09

    Tev nav taisnība, pat divus kumosus uzreiz nevar norīt, kur nu vēl trīs. Kolpant, esi godīgs. Un ja ne bordāna partijas sponsoru plāns tikt pie Latvijas ostām – lemebergs vēl tagad vicinātu zizli ne tikai Ventspilī , bet visā Latvijā
    Tu noteikti balsoji par Saskaņu, bet vai vini ir izdarījuši kaut ko oligarhu nocelšanās no trases?
    Var jau gribēt , lai viens IR visu izdara un es jau arī gribu, bet tas nav godīgi. Nav.
    Lūk, skatos visādus ārzemju krimiķus – zini – tur nav neviena laba vārda ne par krieviem, ne par austrumeiropiešiem – tikai prostitūtas, suteneri, bandīti kā tādi –

    nu tā kā vienā laivā ar tevi vien esam – skumji jau nu ļoti

    0
    0
    Atbildēt

    1

    kolpants > Sskaisle 07.02.2022. 14.36

    Интересно, откуда такая уверенность, что за Согласие? Это результат какого-то зомбирования, что все русские именно за Согласие. Да, в самом их начале на выборах в РД за них голосовал, когда это была свежая сила и когда они в 1 созыве еще что-то делали. Это как раз было после представителя НО Бирка, который так “науправлял”, что его даже собственные члены партии прокатили на следующих выборах, НА тогда даже в думу не попали.

    На государственном уровне Согласие всегда было в оппозиции, не влияя на выбор министров внутренних дел, так что по поводу снятия олигархов это уж никак не к Согласию. Хотя совершенно четко видно, что Согласие симпатизировало Зеленым и крестьянам. Хотя скорее всего, потому что обе партии в последние годы в оппозиции.

    Ну и по поводу “плохого имиджа”. Любой стране всегда проще, когда есть внешний враг или народ с плохим имиджем. Это мобилизует. Но точно так англичане недолюбливают французов, те отвечают взаимностью. В Испании свои терки между испанцами и басками. Те же европейцы зачастую в плену своих предубеждений, думая, что в Балтии до сих пор на деревянных счетах считают, а в России все ходят в ушанках и кормят медведей на улицах городов.

    0
    0
    Atbildēt

    1

    Sskaisle > kolpants 07.02.2022. 15.19

    es vēl tā vispār aizdomājos – kā vispār jūtas , domā Latvijas krievi. Nu piemēram, mums stāsta, ka putins un krievija ir slikti un pieņemot, ka ne par visiem 100%,bet jā noticu – Krievija ir slikta un Putins ir slikts. Un vienlaicīgi – mums stāsta, ka būtībā Putins valda pār pasauli. Nu nezinu – varbūt pašā apakšā Ugunszemē un Jaunzēlandē vel tur nevalda, bet visādi citādi iznāk, ka putins u n krievija iur visvareni. Ja es pieņemu, ka esi krievs – nu Tev nav tādas divejādas, nē vispār – kādas Tev ir sajūtas par visu to.
    Mums jau krievi ir tikai kā tāds bubulis, vienlaicīgi – Latvija reāli tiek pārkrievota. Vai sēdi sabtransportā vai esi veikalā vai parkā – vai uz ielas, 90% es dzirdu krievu valodu. Vai tas, ko es tev rakstu, tev šķiet fasistiski? –

    0
    0
    Atbildēt

    1

    kolpants > Sskaisle 08.02.2022. 14.56

    Русские, как и латыши, есть разные. КТо-то верит в Путина, кто-то нет. Другое дело, в последние пару лет особенно, стала яркая тенденция любого русского, который смеет что-то критичное о процессах в Латвии сказать, тут же записывать в путиниста, кремлина и т.д.

    Так же непонятно, почему латыши с одной стороны русских обвиняют, что те в информационном пространстве России, а с другой стороны-постоянно про эту Россию напоминают. При этом закрывая свои каналы на русском и упорно твердя “смотрите на латышском, это ваша обязанность”. Ну не будет человек по обязанности смотреть на латышском! В итоге если раньше российский канал был с местными новостями, и лояльными по духу, теперь Балтийский закрыт. И русские смотрят российский Первый канал, где уже никто не стесняется в выражениях по поводу Балтии, и расхваливает Путина.
    С одной стороны, стонать почему русские не лояльны, с другой-уже как 30 лет твердить “вот же оккупанты”. А чтобы не забывали свое место, президент аж преамбулу в Сатверсме придумал, которая по факту вводит сортность граждан. И зачем? Я понимаю, это был бы смысл делать в начале 90-тых, когда все так нестабильно было. Но сейчас.. Да почти вся молодежь уже владеет латышским, старые закаленные кадры попросту вымирают. Но нет..президенту неймется. Сейчас в Даугавпилсе выступил с инициативой в школах не преподавать русский.. а чтобы был другой иностранный.. Ну п..просто.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    QAnon > AinarsTreijs 07.02.2022. 20.42

    Meroni, kam Maizītis uzticēja izvazāt Lemberga mantu, finansē pie silēm tikušos čekas projektus, tāpēc gan JV centrālam orgānam, IR un tā saucamiem sabiedriskiem MZL (masu zombēšanas) līdzekļiem, Meroni ir svētā govs.

    0
    0
    Atbildēt

    0

kolpants 07.02.2022. 12.48

No kopējā dabasgāzes patēriņa 5200 TWh/gadā ES saražo tikai 1113 TWh, bet 1900 TWh tiek importētas no Krievijas.

То есть Россия даже не половину всех объемов поставляет, а треть. Но почему же критика только в сторону России? А где же эта половина рынка (100-доля России минус доля самого ЕС). Они значит, тоже не стали увеличивать поставки почему-то? А как же правило свободного рынка, когда уходит один поставщик, и его место занимает другой? Значит, те оставшиеся 50% тоже не стремились увеличить поставки, а держали объемы, не давая падать цене? И только когда уже стало совсем тяжко, вдруг начались новости о том, что США направляет СПГ в Европу. Кстати, почему-то местные новостные порталы абсолютно не заметили тот факт, что та же Литва в конце 2021 приняла несколько танкеров с СПГ из…России!
То есть Россия виновата, потому что “могла бы увеличить поставки, хоть и не обязана”, а вот те оставшиеся 50% почему-то никак не подвержены критике.
странно, да?

0
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu