Kāpēc Igaunija un Lietuva ir bagātākas par mums?
Starpība pandēmijas laikā kļuva vēl lielāka, lai arī uz ES kopējā fona šajā laikā bijām diezgan sekmīgi. IKP uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes pērn Igaunijā varētu būt bijis par 19% lielāks, bet Lietuvā — par 22,2% lielāks nekā Latvijā, vērtē Starptautiskais Valūtas fonds. Šajā rakstā uzskaitīšu, manuprāt, svarīgākos šīs starpības rašanās iemeslus, fokusējoties uz «dziļo» vēsturi un domāšanas veidu.
Ekonomikas struktūra padomju laikā
PSRS sabrukšanas brīdī Latvijas IKP samazinājās uz pusi, Igaunijā par trešdaļu. Lietuvā kritums bija līdzīgs kā Latvijā, taču lielie rūpniecības uzņēmumi visumā labāk pārdzīvoja šo laiku. Latvijā PSRS laikā bija lielākais augsto tehnoloģiju rūpniecības īpatsvars, kas izrādījās problēma. To produktu pievilcības, iekārtu kvalitātes un darba organizācijas starpība ar attīstītajām kapitālisma valstīm bija vislielākā. Lietuvā un Rietumos ražotie naftas produkti, minerālmēsli un mēbeles bija līdzīgāki konkurentiem nekā Latvijā ražotie radioaparāti, militārā elektronika un mikroautobusi.
Valsts nozagšana
Tranzīts pārdzīvoja pārmaiņu laikus diezgan labi un deva iespēju daudz pelnīt, taču līdz ar to mazināja motivāciju attīstīt citu eksportu un veicināja korupciju. Arī mūsu kaimiņvalstis nav bijušas brīvas no tās, taču ietekme uz politisko procesu un mediju vidi Latvijā bija īpaši destruktīva.
Vislielāko kaitējumu nodarīja nevis nozagtā valsts nauda, kas nebija maza, bet sabiedriskās dienaskārtības izkropļojums. Kad jācīnās, lai nenotiktu kaut kas slikts, nav laika rūpēties, lai notiktu kaut kas labs. Taču paturēsim vērā, ka varēja būt vēl ļaunāk — varējām kļūt par šauras savtīgu ļaužu grupas pilnīgi kontrolētu valsti, aizejot pa Bulgārijas ceļu, kā liecina «Rīdzenes sarunas».
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.