Bērna skats jāsaglabā visu dzīvi — filma Ej tālāk, tālāk
Amerikāņu režisora Maika Milsa filmas ir kā patīkama tērzēšana ar gudru sarunbiedru, kurš necenšas kareivīgi pārliecināt par savu taisnību, bet vērīgi ieklausās un rūpīgi attīsta domu pavedienu.
Publicists Tads Frends izdevumā The New Yorker režisora stilu raksturoja vienā teikumā: «Milss atsakās no labi šūdinātajiem Holivudas scenārijiem, kas mūs ieštaukā līdzcietībā pret galveno varoni, kurš visādi tiek mocīts, pārvarot aizvien lielākus šķēršļus, lai beigās mūs atalgotu ar plānu, uzmundrinošu ainiņu.»
Klausīties un sadzirdēt
Režisora jaunākā filma Ej tālāk, tālāk (C’mon C’mon) — līdzīgi viņa iepriekšējām spēlfilmām — ir jūtīgs apcerējums par ģimenes tēmām. Savstarpējās attiecības, sadzīvošana ar tuvākajiem un to pieņemšana, par spīti dažādiem, dzīves mestiem izaicinājumiem, ir bijusi visu Milsa spēlfilmu kodolā.
Kinorežisora unikālo rokrakstu varētu pazīt arī tad, ja kinodarbs būtu anonīms; varoņu attiecības ir siltas un vērīgas, filma parasti ir viegli smeldzīga, allaž ietverot sajūtu par to, ka nekas nav pašsaprotams vai mūžīgs. Savā 2005. gada debijas darbā (tagad jau sava veida neatkarīgā kino klasikā) Īkšķa sūkātājs (Thumbsucker) Milss reflektēja par pusaudzības trauksmainumu. Savukārt jau krietni plašāk pazīstamā drāma Iesācēji (Beginners, 2010) bija autobiogrāfiska Milsa introspekcija par attiecībām ar tēvu, kurš pēc režisora mātes nāves sirmā vecumā ģimenei atklāja, ka ir homoseksuāls.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.