«Ar kaimiņieni nospriedām, ka nevajag» • IR.lv

«Ar kaimiņieni nospriedām, ka nevajag»

Daugavpiliete Leonarda (86) Covid-19 poti gaidīja gadu. Pati piezvanīt nevarēja, jo traumēto roku dēļ nevar pagriezt telefona ripu. Nācās gaidīt, kad no vakcinācijas centra piezvanīs viņai. Foto — Reinis Hofmanis
Inese Liepiņa, Inga Spriņģe, Re:Baltica

Jaunajā pandēmijas vilnī lielākais uztraukums ir par gandrīz 99 tūkstošiem senioru, kuri joprojām nav saņēmuši nevienu Covid-19 vakcīnas devu. Atšķirībā no citām Eiropas valstīm, kur omikrona pīķis nenoveda pie slimnīcu pārslodzes, Latvijā nevakcinēto senioru īpatsvars ir daudzkārt lielāks. Kāpēc viņi nepotējas, un kā seniorus vēl uzrunāt?

Decembra sākumā daugavpilietes Leonardas (86) dzīvoklītī klusumu pārtrauca telefona zvans. Vakcinācijas centra darbinieki zvanīja, lai pierunātu uz poti. Taču pierunāt nevajadzēja — Leonarda šo zvanu bija gaidījusi gandrīz gadu. Vecais telefons un traumētas rokas neļāva viņai piezvanīt pašai. «Sāku griezt ripu, bet nepaspēju tik ātri, cik vajag. Atkal jāsāk no gala.» Pāris reižu mēģināja un atmeta ar roku. Iespējams, sieviete varēja meklēt palīdzību, piemēram, pie sociālā darbinieka, kurš reizi nedēļā viņai atnes zāles un ēdienu. Taču seniori ne vienmēr gatavi paši medīt vakcīnu. Ja nesanāk, tad gaida, kamēr uzrunās. Arī gadu.

Janvāra sākumā Re:Baltica devās līdzi uz mājas vakcināciju Daugavpilī — reģionā, kur ilgu laiku potēšanas aptvere iepalika no pārējās Latvijas. Ierodoties pie Antoņinas (77), kurai jāsaņem jau trešā deva, durvis atver dēls. Tieši viņš sarunājis mammas potēšanu. «Manā vietā izlēma, ko tad es varu darīt,» Antoņina nosaka. Pati neesot rāvusies — sabiedējusi kaimiņiene, kuras meita esot medmāsa un slimnīcā redzot, «ka pote iznīcina visu imūnsistēmu».

Mariju (82) uz pirmo poti pamudinājusi saklausītā ziņa, ka bez vakcinācijas sertifikāta nevarot tikt sociālā dienesta ēkā. «Mēs sākumā ar kaimiņieni apspriedāmies un nolēmām, ka mums nevajag. Bet te nu mani piespieda pie sienas,» viņa saka. 

Pa ausu galam vēlāk dzirdējusi, ka būs piemaksa. Tas arī neesot slikti. Ja šo lietu nebūtu, potei nepiekristu. Bet ne tāpēc, ka bail. Vienkārši: «Es jau veca, nekur neeju.»

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu