Pulvera muca • IR.lv

Pulvera muca

3
Nellija Ločmele

Nekad neesmu sēdējusi uz pulvera mucas. Kurš gan no jums ir? Tomēr šis sprādzienbīstamais salīdzinājums nāk prātā, domājot par tēmām šajā žurnāla numurā.

Kā atrisināsies arvien pieaugošā spriedze, ko pēdējās nedēļās rada Kremļa vārdi un darbi? Dzirksteles šķīst, un grūti iztēloties, kā Krievija šo pašradīto saspīlējumu varētu kliedēt labdabīgi.

Ukrainiete Oļena, kas pirms astoņiem gadiem bija spiesta bēgt no dzimtās Luhanskas, tagad Harkivā — pašā Krievijas pierobežā — ir sapakojusi mugursomu un kopā ar meitiņu gatava jaunām bēgļu gaitām, ja Putina armija uzbruks. Mūsu Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons intervijā atgādina, ka Putins jau iepriekš divus karus ir sācis olimpisko spēļu laikā, tāpēc šonedēļ gaidāmā spēļu atklāšana Pekinā nav nekāds stopsignāls. Sanāk, ka īkšķis jātur ne tikai par mūsu sportistu startiem, bet arī par mieru.

Vēl skatos, ka politiķi dedzīgi sāk apspriest pandēmijas ierobežojumu atcelšanu, lai gan saslimstības vilnis tikai turpina kāpt, un domāju — viņi nezina vai viņiem ir vienalga, ka Latvijā joprojām nav savakcinēti gandrīz 100 tūkstoši senioru, kuriem sastapšanās ar Covid-19 var izrādīties pēdējais notikums mūžā? Latvijā ir viens no zemākajiem senioru vakcinācijas līmeņiem Eiropā! Ar to mēs atšķiramies no citām valstīm, kur omikrona infekcija nenoveda pie slimnīcu pārslodzes — uz vienas rokas pirkstiem var saskaitīt valstis, kur ir švakāka senioru potēšanas aptvere. Taču valdības skaļi nepateiktais moto ir — nav risinājuma, nav problēmas! Tuvākās nedēļas rādīs, kā beigsies šī svētku salūta gatavošana, sēžot uz pulvera mucas.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu